Vectēvs atveda mazmeitu uz Baldoni, lai parādītu pilsētu – taču notikumi izvērtās citādāk…

Sarkanais ’’Škoda’’ nobrauca no ceļa un kokā ieskrēja ap plkst. 13.00 dienā. Par laimi, šis ir vienīgais sadursmē iesaistītais auto un tā vadītājs, lai arī sveiks un vesels, ir apjukuma pilns: "(DP: Kaut kas pretī brauca, vai kas?) Es nezinu… Vai atslēdzos vai kas… (DP: Pamodāties vienkārši kokā?)  Jā. (DP: Tikai šoks?) Nav vispār nekā."

Drīz vien par notikušo aprunāties atnāca kāds garāmgājējs. Vīrietis stāsta, ka Rīgas ielas satiksme ikdienā ir visai mierīga, šoferi atļauto braukšanas ātrumu parasti nepārsniedz. Tāpēc avārijas apstākļi itin neizprotami.

Kungs secina – galvenais, ka vadītājs sadursmē palicis dzīvs, taču par notikušo atļaujas arī nedaudz pajokot: ’’Jā, es jau pats no Rīgas esmu, Baldonē bērnību visu pavadīju. Atvedu mazmeitai parādīt Baldoni, ir ko parādīt.’’

Lai netraucētu satiksmes plūsmai, ugusndzēsēji ar vinčas trosi novilka "Škodu" no koka un nogādāja to uz blakus ielu.

Policija par sadursmi uzsākusi administratīvo lietvedību. Visticamāk, arī ir tā kā šoferis pats spriež – pie stūres zaudēta samaņa. Pēc auto novākšanas, mauriņā mētājas tādas avārijas liecības kā spēkrata detaļas un izmīņāta zāle.

Tās, ticams, drīzumā tiks aizvāktas un vide sakārtota. Taču paliekošāks, tā teikt, "avārijas piemineklis", kas baldoniešiem, garāmbraucot, vēl ilgi atgādinās par notikušo, ir bez mizas palikušais, aplauztais koks.