Kurzemē vīrietis izvaro suni vārdā Lācis. Kāpēc tiesa piespriež tik maigu sodu?
Suns vārdā Lācis nespēja aizstāvēties un atvairīt vīrieti, kas pie viņa bija ieradies ar vardarbīgu nodomu. Kaut arī suns bijis augumā liels, vien nedaudz mazāks par vilku, tas viņam nenodrošināja pārsvaru pār uzbrucēju, un dzīvnieks nespēja izdzīvot pēc veiktajām darbībām.
"Realizējot savu noziedzīgo nodomu, persona A piegāja pie suņa un ne mazāk kā vienu reizi seksuāli izmantoja suni, ievadot suņa anālajā atverē pirkstus, kā arī, atrodoties tupus uz ceļiem, suņa anālajā atverē ievadot savu dzimumlocekli un veicot dzimumaktam līdzīgas darbības, vienlaikus ar rokām turot suni aiz skausta, neļaujot viņam izrauties, tādējādi cietsirdīgi izturoties pret to. Personas A cietsirdīgās izturēšanās rezultātā personai B piederošais suns Lācis gāja bojā, nāvei iestājoties pret suni pielietotās vardarbības dēļ."
No brīža, kad Liepājas pusē notika noziegums, līdz mirklim, kad tika uzsākts kriminālprocess, pagāja divi gadi.
Policisti par noziegumu uzzināja nejauši, iztaujājot kādu citu aizturēto, kurš, tā teikt, nodeva paziņu. 2024. gada augustā jeb vēl pēc gada – notika tiesa. Tika nolasīts spriedums. Vairāki faktori ietekmēja to, kā tika noteikts piespriestais sods.
"Tiesa ņēma vērā, ka persona ir cietsirdīgi izturējusies pret dzīvnieku, kā rezultātā dzīvnieks ir gājis bojā. Tiesa ir ņēmusi vērā arī izdarītā nozieguma raksturu. To, ka persona ir izdarījusi mazāk smagu noziegumu, kas bija likuma redakcijā, tajā laikā, kad noziegums tika izdarīts. Suns bija piesiets pie ķēdes."
Tiesa šajā gadījumā vīrietim piesprieda tieši tādu soda veidu un mēru, kādu prasīja prokuratūra. Pirms trim gadiem šāds nodarījums vēl tika klasificēts kā mazāk smags noziedzīgs nodarījums, tādēļ sākotnēji paredzētie sodi bija brīvības atņemšana līdz 3 gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai sabiedriskais darbs, vai arī probācijas uzraudzība.
"Nosakot un lūdzot tiesai noteikto sodu, visiem faktiskajiem apstākļiem klāt tika ņemts vērā arī tas, ka apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Šobrīd tiesas piespriestais sods ir stājies likumīgā spēkā."
Mūsu aptaujātie iedzīvotāji, kuri zina par šo notikumu un sekojošo spriedumu, ir pārliecināti, ka tiesa bijusi pārāk humāna un aicina šādās reizēs nesalīdzināt kategorijās cilvēks un dzīvnieks.
"Tikai nāves, kāda starpība – cilvēks vai suns. Dzīva dvēsele. Es domāju, ka kādreiz bija psihiatriskās slimnīcas – vai nu šis cilvēks ir ar novirzēm. Vesels nav, noteikti, vai slimība, vai nu alkohols," notikušo vērtē Ivo, suņa saimnieks.
Arī "Degpunktā" uzrunātā Dace, kas parkā izvedusi suni, uzskata, ka notikušais nav "normāli". "Tas ir briesmīgi. Man neliekas, ka tas ir normāli, pirmkārt, darbība kā tāda. Un es domāju, ka sodam noteikti ir jābūt bargākam, tas nav normāli," viņa norāda.
"Nu, ākstīšanās tā ir. Vajadzēja gan sodīt tomēr, lai uz priekšu domā, ko dara. Izies, darīs atkal. Kas ir seši mēneši? Atpūta. Izies, atkal varēs. Kaut kāds murgs, tas nu bija murgs," notikušais ir šokējis Maiju.
Kā norāda tiesnesis, pēc pēdējiem grozījumiem krimināllikumā, tiesu varai būs iespēja lemt par smagāku soda mēru. Tagad šāds nodarījums tiktu klasificēts kā smags noziegums. Taču tik un tā ne visos gadījumus tā vienkārši var tikt piespriests maksimālais cietumsods – seši gadi.
"Šis termiņš ir noteikts pašreiz spēkā esošajā krimināllikuma redakcijā. Un lai šādu soda mēru piemērotu, noziegumam ir jābūt izdarītam publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē. Turklāt tiesai ir jākonstatē vairāki personas vainu pastiprinoši apstākļi."
Dzīvnieku aizstāve Danuta Priede norāda, ka soda apmērs patiešām nodarījumam ir neadekvāts, bet tajā pašā laikā nav noteicošs faktors. Svarīgi ir likt cilvēkam saprast to, ka sods ir domāts tam, lai cilvēks labotos.
"Šeit ir jāsaprot viena lieta. Ne atrašanās cietumā mainīs cilvēka dzīves gaitā iegūtās, teiksim, psiholoģiskās novirzes. Cietums neārstē, cietums ir neizbēgams sods par konkrētiem likuma pārkāpumiem. Cilvēkam no cietuma jāiznāk ar apziņu, ka viņš ir labojies. Ja šis mērķis netiek sasniegts, un šajās situācijās, neticu, ka tas tiek sasniegts, tad jēgas šim cietumsodam nav. Drīzāk piespiedu terapija būtu daudz efektīvāka."
Priede norāda, ka cietumā seksuāla rakstura noziedznieki nejūtas droši. Drīzāk viņi iznāk reizēm vēl bīstamāki nekā bija iepriekš. "Nu tas nav risinājums. Sabiedrība prasa bargus sodus, neapzinoties, ko tas sev līdzi nes. Mums ir jāsaprot, ka mēs ar šo cilvēku kaut kad satiksimies uz ielas," atgādina Priede.
Drīzāk šādam noziedzniekam bija jāpiemēro garš probācijas un pārbaudes laiks pēc cietumsoda izciešanas. Vardarbības ķēdes pārtraukšana ir vienīgais risinājums, lai pēc pus gada brīvībā iznākušais ļaundaris nepastrādātu jaunu noziegumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
