Maluzvejnieki kļūst apķērīgāki un un izmanto grūtāk pamanāmus zvejas rīkus

Ar Valsts vides dienesta inspektoriem satiekamies pie Svētupes Salacgrīvas pagastā. Pēdējās nedēļās tiek veikta aktīva zvejas kontrole upēs. Kamēr ūdens vēl nav silts, nēģi dodas uz nārstu un, lai nēģu populācija kļūtu arvien plašāka, inspektoru uzdevums ir pēc iespējas vairāk novērst maluzvejniecību. Visaktīvākie maluzvejnieki šobrīd ir Vidzemes piekrastes upēs, Limbažu un Saulkrastu novadā. Šobrīd izņemti jau aptuveni 40 nēģu ieguves rīki un atpakaļ nārsta procesā atlaisti simtiem nēģu.

"Jaunā sistēma maluzvejniekiem patīk labāk, jo nav jāliek murds kā agrāk. Tas ir jāpārbauda reizi dienā, jaunais jānogulda uz grunts un rīks pats zvejo. Tādos var noķert pat tik daudz, lai piepildītu pilnu mašīnas bagāžnieku," stāsta VVD Vidzemes reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs.

Inspektoru darbu apgrūtina arī maluzvejnieku izdoma. Agrāk zvejas rīki tika taisīti no spīdīga alumīnija. Tagad maluzvejnieki iegulda resursus un pērk materiālus, kas nav ūdenī tik labi redzami. Tad talkā nāk polarizējošās brilles.

Par nēģu nelikumīgu ieguvi ar zvejas rīkiem tiek piemērots naudas sods fiziskajai personai no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai — no 700 līdz 4300 eiro, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā. Papildus tam tiek aprēķināts zivju resursiem nodarītais kaitējums, kura pamata takse par vienu nēģi ir 8 eiro, bet atkarībā no nodarījuma vietas un laika sods palielinās trīs vai piecas reizes. Ik viens pircējs un nēģu ēdājs var ietekmēt maluzvejnieku aktivitāti.

"Skatoties no pircēju puses, protams, ka cena veikalā ir liela, bet šiem nēģiem ir skaidra izcelsme un visi papīri. "No rokas" būs lētāk, bet tas resurss nav legāls," stāsta VVD Vidzemes reģionālās pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs

Valsts vides dienesta pārstāvji norāda, ka nēģi visgaršīgākie tāpat ir rudenī.