"Zivis interesē, ja?" Iedzīvotājs gaišā dienas laikā pieķer maluzvejnieku
Lašveidīgo zivju nārsta laikā aizvien biežāk tiek novēroti maluzvejniecības gadījumi, kad cilvēki vēlas savā īpašumā iegūt zivis, kas iepeldējušas upēs visā Latvijas piejūras teritorijā. Lai arī sodi par šādu darbību veikšanu ir bargi, ļaundari ir gatavi riskēt, lai tiktu pie iecerētā loma.
Aculiecinieka uzņemtajā videomateriālā redzams, kā gaišā dienas laikā maluzvejnieks cenšas tikt pie lielā loma, izmantojot pašdarinātu duramrīku.
Valsts vides dienesta eksperts Jānis Lasmanis stāsta, ka nelegālā zvejniecība nav arods, kuru izkopj vienā dienā – visbiežāk šī prasme tiek pārmantota no paaudzes paaudzē vai izkopta ilgu gadu laikā. Viņš min piemēru, kā viens maluzvejnieks, iespējams, sirdsapziņas pārmetumu iespaidā sācis sadarboties ar dienestu un atklāt informāciju par citiem darboņiem.
Šā gada oktobrī veikti 125 kontroles reidi un atklāti divi gadījumi, kuros notika rūpnieciskas zvejas pārkāpumi ar aizliegtiem rīkiem. 11 situācijās tika novēroti makšķerēšanas pārkāpumi, kas pamatā bija makšķerēšana aizliegtās vietās.
Reidu laikā izcelti arī 59 zivju tīkli un divi murdi. Zivis gan pārsvarā netiek ķertas vairumtirdzniecības nolūkos – tas vairāk ir kā hobijs, kura laikā iespējams gūt gan adrenalīnu, gan arī noķert kādu delikatesi.
Par makšķerēšanas pārkāpumiem fiziskas personas var saņemt sodu līdz 350 eiro. Par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem sodi ir bargāki – līdz 700 eiro fiziskām personām, savukārt juridiskām personām, līdz pat 4300 eiro. Papildus tam var nākties maksāt vēl 715 eiro par katru lasi vai taimiņu, kam nodarīts kaitējums.
Malu zvejnieku meklēšanas reidā parasti iesaistās gan zemessargi, gan policisti, gan arī vides dienesta pārstāvji. Lai nodrošinātu to, ka patiešām izdosies atrast kādu pārkāpēju, tiek pulcēti vismaz desmit vīri un izmantoti dažādi cilvēku ieraudzīšanas veidi.
Makšķerniekiem, kuri attaisnojas ar to, ka nav zinājuši par zvejai aizliegtajām zonām, kā vēl viens oponents ir mobilā aplikācija "Mana cope". Tajā iespējams aplūkot gan to, kāda ir makšķerēšanas situācija dažādās ūdenstilpēs, gan arī kādi nosacījumi jāievēro, lai zivju ķeršana izdotos bez liekām galvassāpēm.
Vides dienesta eksperts piebilst – ja kāds svešinieks piedāvā iegādāties nezināmas izcelsmes lašveidīgo zivi, labāk to nedarīt, jo nav zināms, kur tā iegūta un kādos apstākļos apstrādāta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
