Degoša vai jau nodegusi zāle teju vai uz katra stūra – tā ir katra Latvijas pavasara neatņemama sastāvdaļa. Ugunsdzēsēji ļoti gaida pavasara lietavas, savukārt ļaudis spriež, kā pareizāk sodīt dedzinātājus.
Par latviešu sliktākajiem paradumiem ne par velti tiek saukta žēlošanās un kūlas dedzināšana. Ja pirmā nodara kaut kādu ļaunumu tikai pašam vaimanātājam un varbūt arī traucē viņa klausītājus, tad ar sausās zāles dedzināšanu ir krietni vien bēdīgāk. Sadeg ne tikai zāle, bet arī dažāda dzīvā radība, ēkas un reizēm paši dedzinātāji.
Kamēr daudzi priecājas par silto un saulaino laiku, tikmēr ugunsdzēsēji ļoti gaida lietu, kas varētu veicināt jaunās zāles augšanu. Šogad glābēji dzēsuši jau vairāk nekā 270 kūlas ugunsgrēkus un, ja laikapstākļi paliks nemainīgi, skaitļi varētu pietuvoties pērnā gada bēdīgajai statistikai, kad dzēsti 4187 kūlas ugunsgrēki, 2 cilvēki sadeguši, 6 cietuši, nodegušas 88 ēkas.
Posts ir acīmredzams, taču risinājuma pret šo nacionālo sērgu nav.
Likums paredz, ka par kūlas dedzināšanu var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro. Tiesa – sodīto ir maz, jo dedzinātāji ir jāpieķer pie rokas. Ja zāle aizdedzināta nevis privātmājas pagalmā, bet gan kaut kur nomalē, to būs pavisam grūti izdarīt. Tāpēc visus, kuriem nagi niez dedzināt atliek vien saukt pie prāta.
Savukārt pārējiem ieteikt par dedzinātājiem ziņot policijai, bet par pašiem ugunsgrēkiem – glābējiem, jo šķietami maza uguntiņa īsā brīdī var kļūt par postošu spēku!
