Daugavpilī iedzert mīloša vīrieša viesi ar cigareti aizdedzina dīvānu un dzīvokli

10. oktobra naktī Daugavpilī kāds Jātnieku ielas 89. nama iedzīvotājs nolēma savā četru cilvēku lielajā ballīte iesaistīt arī citus nama iedzīvotājus. Vīrieša viesi pasēdēšanas laikā dīvānā uzsmēķēja. Cigarete pēcāk aizdedzināja pašu guļvietu un arī dzīvokli desmit kvadrātmetru platībā. Savukārt 15 kaimiņi ballītei varēja pievienoties jau evakuācijas brīdī un kopā gaidīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanos. Šorīt kaimiņi par notikušo nav sajūsmā un neizrāda arī izbrīnu par pieredzēto.

"Dūmi, labi, ka nebiju aizgājis gulēt. Meita saoda, paskatījās, bet tur pilns ar dūmiem," stāsta nama iedzīvotājs Sergejs.

"Viņš jau aizgāja pa pilsētu tālāk staigāt. Viņš nesen kādu applūdināja. [Viņš strādā? – red.] Nē, viņš taču nestrādā. Viņš nemaz nav vecs. Tāds vazājas pa pilsētu. Nav netīrs vai kas tāds, ir tāds daudz maz normāls," uzskata Svetlana.

Vīrietis izpelnījies apkārtējo uzmanību ne vienu reizi vien.

"Oj, tur daudz kas viņam ir bijis. Ugunsgrēki, lejā, apakšējiem kaimiņiem applūdināts dzīvoklis. Daudz ko ir sadarījis," stāsta vaininieka kaimiņiene.

"Ne jau pirmo reizi esam ar viņu skaidrojušies. Pirms mēneša viņš mūs nejauši applūdināja. Vakar mana māsa bija viena mājās un man pazvanīja. Es atbraucu vakarā. Un te jau bija ugunsgrēks pilnā sparā. [Un ko viņš par to teiks? – red.] Neko. Tur jau no cilvēka nekas vairs nav palicis. Tā kā nezinu, ko lai ar viņu dara. Viņu vajag dabūt prom no šejienes, lai viņš vairs neradītu nekādas problēmas," norāda pirms mēneša applūdinātā dzīvokļa īpašnieks Maksims.

Pēc šādām izdarībām kaimiņi pamazām sāk apdrošināt īpašumus. Savukārt paša vaininieka trīsistabu miteklī nav ne elektrības, ne gāzes, ne ūdens. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc ballītes biedri paši nevarēja līdzēt.

"Nevarējām nodzēst. Ūdens nav. Gāzes nav. Gaismas nav. Un nevarējām nekā apdzēst. [Kāpēc tad nekā nav? – red.] Nu kā, parādi. [Kaut kāds "tusiņš" jums tur vakar bija?-red.] Jā, "tusiņš", "dzerstiņš". [Bet kaimiņi sūdzas, ko varat pateikt? – red.] Nu sūdzas, protams, ka sūdzas. Nu, bet ko es varu teikt. Neko nevaru pateikt," stāsta dzīvokļa saimnieks Jeroslavs.

Jeroslavs stāsta, ka iedzeršana kļuvusi par rutīnu pēc suņa nāves. Sākumā tās bijušas pasēdēšanas ar sievu, bet diemžēl arī viņa devusies mūžībā, tā nu vīrietis jau vairāk nekā gadu dzer un sēro par zaudējumiem kopā ar vietējo draugu kompāniju.