Mēģināja sasildīties pamestā šķūnī – Bieriņos dūmos gandrīz aiziet bojā trīs cilvēki

Bieriņu iedzīvotāju Mārtiņu māca dabīga ziņkārība, uz savas klusās ielas dzirdot ugunsdzēsēju bākugunis un redzot spēcīgos dūmus, kādi slejas no kaimiņu īpašuma. Pieejot tuvāk, vīrietis ievēroja, ka ugunsdzēsēji nes ārā cietušos.

"Trīs cilvēkus iznesa, viens neizskatījās pārāk labs, izskatījās, ka ir visvairāk cietis. Vai kāds bija izdomājis sildīties, es nezinu," saka Mārtiņš.

Mārtiņš šādi saka, jo idejiski īpašumā nevienam nevajadzēja būt. Mājā un tai blakus esošajā saimniecības šķūnī neviens nedzīvo jau vairāk kā piecpadsmit gadus. Mārtiņam izskatās, ka cietušie bija bezpajumtnieki, kuri neveiksmīgi centušies sasildīties.

Mājai un šķūnim ir īpašnieks – vīrietis vārdā Vladimirs, kurš cenšas atbrīvoties no ēkām jau ilgu laiku, bet pārdošana neesot bijusi pārāk veiksmīga. Noteikti, ka galvassāpes pastirpināja Mārtiņa zvans ugunsgrēka laikā.

"Es viņa zvanīju un informēju," bilst Mārtiņš.

Sarunā ar Vladimiru atklājās, ka tie tik tiešām bija bezpajumtnieki, kuri ielīda viņa šķūnī lai paglābtos no aukstuma. Lai arī vīrietis neatbalsta nepiederošu personu atrašanos uz viņa zemes, dusmoties par notikušo nespēj. Izrādās, ka cietušie viņam ir zināmi un ir dzirdējis, cik grūta šiem dzīves nelolotajiem cilvēkiem bijusi bargā ziema.

"Jo es viņus pazīstu, es divus pazīstu. Nu, kā, pēc vārdiem, viņi šeit vienmēr staigā, kādam palīdz sakraut malku, to sakraut, šo sakraut. Viņi tur dzīvoja būdiņā. Viņus no turienes izlika Rīgas dome. Un tagad viņi pēc tam dzīvoja krūmos, tur, aiz boulinga. Pēc tam sēdēja pieturās. Tagad viņi mirst, viens nesen nomira pieturā," saka Vladimirs.

Cietušie bezpajumtnieki pēc ugunsgrēka nogādāti apdegumu centrā un Vladimirs plāno viņus tur apciemot, norādot, ka pret šiem cilvēkiem vienaldzīgs nepaliks.