Klaidonis nolaistajā īpašumā ievācās pirms daudziem gadiem un ar laiku trauslo būvi kaut cik nosiltināja, telpās uzstādīja taupības krāsni un atstiepa matraci. Līdz ar vīrieti teritorijā uzradās suns, kas vēlāk kļuva viņa uzticamāko draugu. Apkārtējiem klaidonis īpaši netraucēja, lai arī regulāri nelegāli ieņemtajā īpašumā aicināja pudeļbrāļus.
Vietējie saka, ka vieglāk saskaitīt dienas, kad vīrietis bija skaidrā nekā piedzēries. Kārtējā uzdzīve sestdienas vakarā dzērājam bija liktenīga – ap septiņiem pievakarē namiņš uzliesmoja.
"Viņš tur bija ar kaut kādu draugu. Es tajā dienā no rīta viņus redzēju pa logu. Viņi tur gāja, no kaimiņa paņēma ratiņus, bet, ko viņu tur stiepa, es pat nezinu. Es pēc tam aizbraucu. Vēlāk, kad atbraucu, man māsa ar brāļa dēlu teica, ka Sergeja vairs nav. Es jautāju, kā nav? Kopā ar suni nosmakuši."
Piecdesmit astoņus gadus veco vīrieti un viņa mājas mīluli ugunsdzēsēji uzgāja, kad liesmas jau bija daļēji apdzēstas. Pieļaujams, ka vīrietis iesnaudies un nebija jutis nedz smaku, nedz suņa riešanu.
"Viņam viss bija sauss, māju viņš esot apšuvis ar putuplastu. Māsa teica, ka uzreiz namiņš iegruva. Vai nu uzsmēķēja vai uguni atstāja bez pieskatīšanas, velns viņu zina. Alkohols arī tika lietots. Katru dienu dzēra, katru dienu. Un tā viņš te rāpoja, rupji sakot, uz pakaļas, un ne reizi neslimoja! Ūdens, ziema, sniegs, lietus, ne reizi neslimoja," stāsta vietējais iedzīvotājs.
Vietējie policisti arī esot labi zinājuši bojāgājušo, viņš vairākkārt bija nonācis likumsargu redzeslokā par dažādiem sīkiem pārkāpumiem, proti, klaiņošanu un alkohola lietošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
