"Nē var būt arī kā bumbiņa bērnu spēlē – pamet un skaties, kas notiks," teic Dr. Guga
Biedrība "Dr. Klauns" uzsāk ikgadējo labdarības akciju "Palīdzi dakterim klaunam būt tur, kur viņu gaida!". Dakteru klaunu ikdienā ir dažādi mirkļi. "Ir lieliski, ja veidojas daudzveidīga turpinājumu spēle ar bērnu, kas sagādā prieku ne tikai mazajam, bet arī klaunu pārim. Taču tikpat brīnišķi – viegli kā caurspīdīga lakatiņa lidojums – ir īsie tikšanās brīži, kad spēle rodas pat tad, ja sākumā šķiet, ka tā neveidosies," stāsta Dr. Guga – Gunta Lūse.
Dakteru klaunu maiņā rotē no palātas uz palātu. Pabāžam degunus, "paostām" situāciju, sajūtam, kur esam vajadzīgi. Pirms klumpačot iekšā palātā, vienmēr vaicājam bērnam, vai drīkst ienākt. Pieklājība taču mums ir pirmajā vietā! Joks! Faktiskais iemesls šādai atļaujas prasīšanai ir cits – dakteri klauni dod iespēju bērnam būt situācijas noteicējam.
Paveram palātas durvis un redzam apmēram astoņus gadus vecu puiku, viņš guļ gultā un skatās planšetē. "Vai drīkst ienākt?" vaicājam. Tētis uzreiz pieslejas no krēsla: "Jā, jā, nāciet!"
Ar tēta piekrišanu klauniem ir par maz. Bet puika cītīgi darbojas planšetē un acis uz mums nepaceļ, šķiet, mūs pat neievēro. Taisām durvis ciet.
Tomēr klauniem tā-ā gribas zināt, kāds tas puika, ko viņš, kāds viņš. Abi saskatās – nez, kā tur bija, drīkst vai nedrīkst?! Un klauvē vēlreiz, mazā šķirbiņā paver durvis – nu, tik daudz, lai galvas varētu iebāzt. "Vai drīkstam ienākt?"
Puikas atrauj skatienu no planšetes. Viņš vēro klaunus kādu brīdi, tad noteikti papurina galvu – tas ir tāds liels NĒ. Šaujam durvis ciet.
* Hmm, un ja nu tomēr… Pieklauvējam vēlreiz, un – atveram durvis līdz galam. "Varbūt tomēr drīkst?"
"Nē!!" zēns aši izšauj, skatiens šķiet tāds īpaši stingrs, un nolieguma žests ir tieši tāds pats.
Aizveram durvis. Saskatāmies un esam gatavi nākamajam raundam.
"Un ja mēs teiktu, ka mums ir ienākšanas biļete? Mums ir biļete!! Jā! Jā! Vai drīkstam ienākt?" klauni nepacietīgi dīdās gar durvīm.
"Nē!!" mazais ienākšanas regulators sparīgi purina galvu.
Tad sākas īsts diedelēšanas un atteikšanas maratons.
Mums ir ielūgums! Nē!
Mums ir mēnešbiļete! Nē!
Lidmašīnas biļete! Nē!
Ik reizi, kad klauni paver durvis ar jaunu, ar cerībām pilnu ideju, zēns atraujas no skatīšanās planšetē un stingrā noteiktībā purina galvu: "Nēēē!!"
"Beeet," klauni kārtējo reizi paver palātas durvis, "ja nedrīkstam ieiet, varbūt drīkstam iziet?!" Abi vientieši uzdod šo jautājumu zēnam. Klauniem šķiet, ka viņi ir dikten viltīgi – ja palātas saimnieks atļaus klauniem iziet no palātas, tātad vispirms būs jāieiet iekšā!
Nē, tomēr nē, atkal seko šis NĒ.
Ikviens dakteru klaunu mēģinājums atduras pret noraidījumu, durvis virinās, un puika tik purina galvu. Tētis brīžiem iestarpina tādu kā mulsu uzmundrinājumu dēlam, lai taču ļauj klauniem ienākt. Tētis taču ir pieaudzis cilvēks, tātad jūtas nedaudz neērti, ka neatlaidīgie viesi tik strikti tiek atraidīti. Taču mēs zinām, ka atraidījums arī ir rezultāts. Jo tas jau pārvērties par spēli. Jo ilgāk to spēlējam – meklējam iespēju izlūgties labvēlību un tikt palātā, jo lielāku prieku tas zēnam sagādā.
Slimnīcā bērnam jau īsti nav iespēju pasacīt striktu nē. Pateikt to vai izrādīt nepatiku var, bet tāpat jau tās zāles būs jāiedzer, un tas taurenītis jeb katetrs vēnā jāievada… Māsas un dakteri jāklausa, mamma un tētis arī… Hmm, bet te atnāk klauni, tādi dīvaini ģērbti, ar jokainu uzvedību un muļķīgām runām, kuri nez kādēļ pakļaujas tam, ko bērns saka?!
Tāpēc, ja redzam vai dzirdam šo "Nē!" vai "Nenāciet iekšā, es negribu!", reaģējam dažādi, atkarībā no situācijas. Dažreiz tiešām ejam prom, bet citreiz jūtam, ka aiz šī "Nē!" ir jāaizķeras. Šis noliegums var būt arī kā bumbiņa bērnu spēlē – pamet un skaties, kas notiks. Šādu "bumbiņu" dakteri klauni noteikti centīsies noķert!
Todien šai palātā mēs tā arī neiegājām, un to nemaz vairs nevajadzēja.
Atbalstīt "Dr.Klauns" iespējams vairākos veidos: ziedojot organizācijas mājaslapā, līdz 30. aprīlim veicot ziedojumu pie "Rimi" veikalu kasēm vai novirzot "Mans Rimi" kartes uzkrājumus, kā arī līdz 31. maijam "Rimi" veikalos iegādājoties sarkanos klauna degunus, kuru cena ir 1,99 eiro, un visa summa tiek novirzīta dakteru klaunu darbam bērnu slimnīcās, vai zvanot pa ziedojumu tālruni 90203999 (maksa par zvanu – 5 eiro). Savukārt tie, kuri vēlas atbalstīt tieši darbu ar senioriem, var izvēlēties attiecīgo ziedošanas iespēju organizācijas mājaslapā "www.drklauns.lv". Vienlaikus organizācijai īpaši nozīmīgi ir regulāri ziedojumi, kas ļauj ilgtermiņā plānot darbu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
