5 fakti, ko baidījies pajautāt par vienu no Latvijas kūrortpilsētas greznākajām daļām

Nosaukta par godu Edinburgas princim

Vēsturiski Dzintari pazīstami kā Edinburga, kas nosaukta par godu Krievijas ķeizara Aleksandra II meitas Marijas precībām ar Edinburgas hercogu Alfrēdu. Kopš 1922. gada kūrortpilsētas daļa ieguva Dzintaru nosaukumu, kas atvasināts no vārda "dzintars".

Dzintaru vasarnīcas rajons – senākā koka apbūve Jūrmalā

Dzintari ir viens no greznākajiem rajoniem Jūrmalā ar vēsturisko plānojumu un vasarnīcu tipa koka apbūvi. Koka ēkām raksturīgi sīkrūšu logi, verandas un jumta izbūves, bet greznākajām, ko projektējuši tādi ievērojami arhitekti kā V. Bokslafs, E. Laube, K. Morbergs un citi, ir plaši dārzi, baseini, strūklakas un dārza skulptūras. Savulaik šīs mājas cēla turīgi rīdzinieki un iebraukušie Krievijas aristokrāti, tāpēc ēku plānojums ir vērienīgs un respektabls.

Pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā

Dzintari ir slaveni ar unikālo arhitektūras pērli –Dzintaru koncertzāli, kas pēckara gados bija Jūrmalas koncertdzīves norišu centrs. Koncertzāles pirmsākumi meklējami jau 19. gs. beigās, kad tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs. Koncertzāles komplekss ietver elegantu 20. gs. 30. gadu neoeklektisma stila koncertzāli – Mazo zāli, un akustiski izcilu 60. gadu vasaras segto koncertdārzu – Lielo zāli. Viss Dzintaru koncertzāles komplekss ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Jūrmalas centrā atrodas 200 gadu veca priežu audze un aizsargājamie biotopi

Dzintaru mežaparks ir unikāls ar savu novietojumu, jo tā 14 hektārus lielā dabas pamatnes teritorija atrodas pašā Jūrmalas pilsētas centrā Dzintaros. Parka lielākā vērtība ir 200 gadus veca priežu audze un aizsargājamie biotopi – mellenāji, kas līdz mūsdienām saglabājušies neskarti. Mežaparkā atrodas arī 35 metrus augstais Dzintaru skatu tornis, no kura skatu platformas paveras skats uz Jūrmalas pilsētu un Baltijas jūras piekrasti.

Dzintaros uzcelta Latvijas lielākā būvuzņēmēja Kristapa Morberga vasarnīca

Vasarnīcas ēka celta 1883. gadā un piederējusi Latvijas lielākajam būvuzņēmējam, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam. Vasarnīcas ēka ir neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kas 19. gs. beigās ieguva dzelzs lokšņu apdari. Vasarnīca paplašināta un pilnveidota līdz 1914. gadam. Ēku īpašnieks novēlējis Latvijas Universitātei. Vēlākajos gados veikta ansambļa ēku un interjeru restaurācija, un pie vasarnīcas izveidots dārzs ar eksotiskiem augiem.

Foto