Nav nekāds noslēpums, ka lielākas problēmas dejošana sagādā tieši vīriešiem. Likumsakarīgi, ka sievietes par to ir diezgan kreņķīgas. Kāpēc vieniem dejošana ir kaisle, prieks un bauda, bet citiem tas ir nelāgs pārbaudījums? Kā TV3 sarunu raidījumā "Zilonis studijā" uzsver horeogrāfs Agris Daņiļevičs, dejošana pa spēkam ir katram.
Agris Daņiļevičs nevar apgalvot, ka dejotprasme, vērtējot cilvēku, būtu noteicoša, bet tas ir liels pluss gan. "Es pat domāju, ne tikai sadzīvē un komunikācijā, bet, man šķiet, arī sportā," saka Agris. Viņš uzskata, ka dejošana ārkārtīgi palīdz un iedod papildu resursu. "Jebkurā sportā pēc būtības vajadzētu dejot."
Ko tad, ja nesanāk? "Tas nav svarīgi. Katrā cilvēkā ir kāds neatklāts resurss." Viņš ir pārliecināts, ka dejošana vispirms sakārto galvu. "Cilvēks nezina, kas viņam sanāk un kas nesanāk, jo baidās mēģināt. Bet pats svarīgākais ir izmēģināt un atklāt jaunās lietas, kas tevī jau mājo, kuras tu nepielieto."
Agris atminas, ka savulaik strādāja Lilitas Ozoliņas studijā, pie viņa deju mācījās gan septiņgadīgi, gan 70 gadus veci cilvēki. "Galīgi ne dejotāji, un viņi iznāk ārā no nodarbības pilnīgi citi cilvēki. Viņiem šķiet, ka viņi milzīgiem kāpieniem lēkuši pa trepēm uz augšu un sapratuši – var to un šito. "Es nezināju, ka es to varu!"
Tos, kuri uzskata, ka abas kājas ir kreisās un kāda tur dejošana, Agris iedrošina: "Tik daudz, kā no tā dīvāna jāpieceļas. Tas būtu pirmais solis." Viņš ieteiktu sākt ar dejas improvizāciju. "Tas arī ir jebkurā dejā – improvizācijā dejotājs pieliek papildu saturu, papildu emocionalitāti, un pie tā ir jāpierod. Jo emocionālā atvēršanās reizēm ir ļoti sarežģīta."
Daņiļevičs puišus, kuri pievērsušies dejošanai, ir salīdzinājis ar siltumnīcas gurķiem, kurus vajag visu laiku palaistīt, pavaktēt, paslavēt. Meitenes vienkārši grib dejot, un viņas nāk, viņām patīk un sanāk. "Tā arī ir. Vismaz strādājot Krimuldas skolā, vienmēr ir bijis pret visiem pieklājības noteikumiem, ka pirmajā rindā ir stāvējuši puiši, jo meitenes vienmēr pievelkas pašas. Bet siltumnīcas gurķi ir jānoliek priekšā, jo ar viņiem ir ļoti konkrēti jāstrādā, acīs skatīdamies, un tad no viņiem var panākt kādu rezultātu. Tādi mēs, veči, esam, mums vajag dubultu uzmanību nekā meitenēm, vismaz dejošanas lietās. Un tad ir rezultāts, jo es esmu no tiem, kas uzskata, ka jebkura ansambļa vai deju vienības kvalitātes latiņu nosaka džeki. Ja džeki labi dejo, meitenes vienmēr ir labas."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vai jebkurš var dejot? "Kādā līmenī, bet dejot var visi. Tā ir tikai piecelšanās no dīvāna un pamēģināšana. Un pārkāpt pāri tam slieksnim, ka es nevaru. Es varu. Principā jebkurš var dejot."
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025
