Aīda Rancāne: Dzīvojot pēc Saules‑Mēness kalendāra, arī mūsdienu cilvēks var sekot dzīves ritmam

Kalendāra atvēršanas svētki ar dziesmām, rotaļām un stāstiem šogad bija 27. janvāra vakarā "Brūzis Manufaktūra", pēc kalendāra fotogrāfiju autores Aurēlijas Rancānes atgriešanās no Austrālijas.

Ja 2023. gada kalendārā Aurēlija bija dažādas maskas, tad 2024. kalendāra viņa izvēlējās bildes no sava lielā bilžu arhīva. "Šogad ir vairāk ar ūdeni. Kalendāra ir gan upe, gan ezers, gan jūra. Iepriekšējos gados bija melnbaltas fotogrāfijas, šogad vēlējos kalendāra ielikt mazliet krāsas. Rūpīgi atlasīju un apstrādāju bildes, izvēloties piemērotākas katram mēnesim."

Saules un Mēness kalendārs tiek veidots kopš 2016. gada. "Vajadzētu izturēt 19 gadus un tad jau viss atkārtotos, nebūtu jāsēž un jāskaita datumi," stāsta Aīda Rancāne.

Kalendāra nosaukums ir "Dievam. Dabai. Atelpai", par ko Aīda teic: "Debesis, zeme un es šajā pasaulē. [..] Esmu sapratusi, ka lielākā māksla ir atrast līdzsvaru starp debesīm un zemi, darbu un atpūtu. Es to joprojām mācos. Gribētu vairāk pievērst uzmanību atelpai, jo ļoti viegli ir plūst, bet tās izvēles ir jāpieņem."

Atklāšanas vakarā kalendāra veidotāja Aīda Rancāne neslēpa, ka viņai izaicinošākais ir Rudzu mēnesis (augusts/septembris). Šajā mēnesī nav visvairāk svētku, bet viņai ir iznācis maz kopt tieši šī mēneša svētku tradīcijas. Viņa vairāk vēlētos ko uzzināt par Jumja ķeršanu un Jumja dzīšanas dziesmas, ko viņai reiz ir bijusi iespēja darīt Polijā.

Savukārt kalendāra fotogrāfiju autore Aurēlija Rancāne par sev īpašo mēnesi izvēlējās Lapu mēnesi (maijs/jūnijs), jo tas ir īpašs gada laiks – skaiti ziedošais pavasaris.

No Latvijas līdz pat Austrālijai

Kalendāru katru gadu gaida ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz mūsu valsts robežām. Tālāk valsts, kur ir aizceļojis Saules un Mēness kalendārs, ir Austrālija. Kur dzīvo latvieši, uz turieni ceļo arī kalendārs. Taču nav tā, ka šis kalendārs der un ir pieņemas tikai mums – latviešiem.

Jau vairākus gadus kalendāru gaida rakstnieks no Slovākijas Mareks Brenišins (Marek Brenišin). Latvijā viņš pirmo reizi bija 2012. gadā un kā viņš pats saka: "iemīlēju jūsu valsti". Arī viņa valstī ir daži ieradumi un tradīcijas, jo, "neraugoties uz kristietību, pagānu reliģijām bija spēcīga ietekme uz sabiedrību."

"Mani pārsteidza tas, ka jūsu kalendārā divu mēnešu daļas ir apvienotas vienā, sadalītas šajos periodos. Kad mēģināju pētīt kalendāru likumus un veidus, lunisolārajā saskaņā ar grāmatu bija vissarežģītākais, bet arī ļoti precīzs," stāsta Brenišins.

Mareks Brenišins

"Es izmantoju šo kalendāru, jo tas apvieno tradīcijas un arī kā Mēness saulgriežu kalendārs ir diezgan precīzs uz gada laikiem. Attēli, kompozīcija un krāsas ir labi izvēlētas, jo modernā māksla respektē tradicionālos elementus. Liels darbs, kas ieguldīts radīšanā, ir radījis šedevru."

Rakstnieks atklāj, ka viņš raksta stāstu par Latviju 2050. gadā.

Mareks Brenišins

"Vienā no maniem stāstiem, lai gan tas ir zinātniskās fantastikas stāsts, tā darbība notiek Latvijā ap 2050. gadu. Un man patīk ideja par tehnoloģijām, kas sajauktas ar vīzijām par šīm tradīcijām."

Saules-Mēness kalendāru veido pēc "Metona cikla"

"Metona cikls" ir no 432. gadā pirms mūsu ēras. Atēnu astronoms Metons izstrādāja jaunu 19 gadu ciklu ar septiņiem embolijas gadiem: 3., 6., 8., 11., 14., 17. un 19. "Metona cikls" nodrošināja diezgan augstu precizitāti. Atšķirība dienā starp Saules un Mēness gadiem uzkrājās 312 Saules gados. 12 gados 12 mēneši un 7 gados 13 mēneši.

Vienīgais, kas nemainīgi paliek, ir Saulgrieži, Saulstāvji – Ziemas, vasaras, pavasara, rudens ekvinokcija. Tas vienmēr būs ap 20 datumiem.

Aīda Rancāne

"Paiet tukšās dienas un atkal sākas jauns mēnesis. Sen senos laikos gadu sāka 23. martā. Sagaidīja Lieldienas, jo dabā visvieglāk tās bija noteikt – ēna pa vienu līniju krīt. Tad pirmais Jaunmēness pēc Lieldienām bija gada sākums."

Saules un Mēness kalendārā ir ņemti vērā abu spīdekļu cikli. Mūsu ierastajā, Gregora kalendārā mēnesis ir sadalīts sadalīts pa 30 vai 31 dienu, izņemt februāri, kas ir 28 dienas un ik pēc četriem gadiem – 29 dienas. Šogad ir garais gads, jo februārī ir 29 dienas.

Saules un Mēness kalendārā nedēļas tiek sauktas par savaitēm. Latvieši laika uzskaiti sadalīja pa savaitēm (nedēļām), kur katrā no tām ir deviņas dienas. Kalendāra ir trīs savaites pa deviņām dienām un trīs tukšās dienas, pirms atkal sākas jauns mēness un pirmā savaite.

Kalendāram ir divi formāti – galda un sienas. Abos kalendāros ir atzīmēti svētki un svinamās dienas. Svētku galveno rituālu apraksti atrodami galda kalendārā.

Kalendāra "Facebook" lapa ir "Saules-Mēness kalendārs Dievam, Dabai, Atelpai".

Kur var iegādāties kalendāru:

• Āgenskalna tirgū "Better Bread" veikaliņā (1.stāvā, pretī veikalam "Zaļais kalns");
• Veikalā "Rozes Bode" Teātra ielā 4 (Vecrīgā, blakus galerijai "Centrs");
• Veikalā "Papīrlietu Terapija" Miera ielā 19 (blakus kafejnīcai "Kalve")
• Ja dzīvojat ārpus Latvijas, vai tālos Latvijas laukos un nav iespēja tikt uz Rīgu, rakstiet FB lapas ziņnesī vai uz adresi [email protected] un varēsiet kalendāru saņemt ar Omniva palīdzību.