Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs par februāri un to, cik tuvu vai tālu ir pavasaris

"Ja seko ticējumam: "Kāds 1. decembris, tāda ziema", tad februārim, tāpat kā iepriekšējiem diviem ziemas mēnešiem vajadzētu būt ar mērenu salu, īslaicīgiem atkušņiem un mēnesim atbilstošu nokrišņu normu. Savukārt 20. augusts un 27. decembris paredz maigu un ar nokrišņiem ne visai bagātu Sveču mēnesi," stāsta dabas un laika zīmju vērotājs.

Vilis Bukšs

"Puteņu mēnesis šogad rādās būt ar mainīgiem, "zāģa zobiem" līdzīgiem laikapstākļiem mēneša sākumā un beigās, kad dienām, kad temperatūra virs nulles, sekos neliela līdz mērena sala dienas."

Bukšs prognozē, ka mēneša pirmajā pusē būs nepastāvīgi laikapstākļi. Atkušņus, kad temperatūra rādās būt robežās no + 1 līdz+ 6 grādiem, laikā ap jauno mēnesi, 10. februāri, varētu nomainīt neliels līdz mērens sals, kad temperatūra diennakts tumšajā laikā dažviet var pazeminātie līdz – 10, 12 grādiem.

Vilis Bukšs

"Nokrišņi šajā laikā nelieli un pārsvarā slapjš sniegs, sniegs, bet atkušņos arī smidzinošs lietus. Uz ceļiem apledojums un ceļi slideni."

Februāra otrajā pusē, augošā mēnesī, laikā no 16. līdz 20. februārim, pārsvarā bez nokrišņiem. Temperatūra dienas laikā robežās no 0 līdz – 7 grādiem, bet naktīs debesīm skaidrojoties dažviet var pazemināties līdz – 15 grādiem.

Februāra beigās, pilnmēnesī, 24. – 29. februārim, atkal palielināsies nokrišņu iespējamība un temperatūra dienas laikā pietuvosies + 3, + 7 grādu robežai. Mēneša pēdējās dienās, kad starp mākoņiem uzspīdēs saulīte, varēs sajust arī silta gaisa plūsmu un sniegs jau sāks smaržot pēc pavasara.

Vilis Bukšs

"Kopumā februāris rādās būt tuvu ikgadējiem vidējiem mēneša rādītājiem temperatūru ziņā, bet ar nokrišņiem drusciņ mazāk kā parasti. Sniega sega, lai arī atkušņos saruks un īpaši nepapildināsies, vismaz Latvijas austrumpusē vēl nekur nepazudīs."

Bukšs aicina februāra otrajā pusē biežāk ieklausās dabā un vēro debesis, jo līdz ar pavasara vēsmām sagaidīsim pirmos gājputnus, kukaiņu pamošanos un sulu kāpšanu kokos.

Ticējumi

• Ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara.
• Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu.
• Ja februāris silts, tad pavasaris auksts, bet ja lietains – pavasaris un vasara slapji.
• Ja puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris.
• Jo aukstāka februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā.
• Kāds laiks 1. februārī, tāds lielākoties visu mēnesi.
• Sveču diena, Ziemas Māra, Svecaine jeb Grabenīca ir 2. februārī. Tā ir viena no Govju dienām un Vēja dienām. Izpriecu svētki, kad vajag gardi mieloties un daudz smieties. Ticējumi vēsta, ja ar Sveču dienā tecinātiem taukiem apsmērē lemešus – šo zemi nerok kurmji un zirgus nekož dunduri. Ja pusdienlaikā saule, būs agrs pavasaris, bet vasara lietaina. Ja Sveču diena skaidra un saulaina, tad līdz Lieldienām būs vēl daudz sniega. Ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.
• 5. februāris – Agates, Acu diena. Ar šajā dienā svētītu maizi sargā māju no uguns un lopus no slimībām. Ticējumi vēsta, ja Agates dienā stiprs sals, tad ilgāk par trīs dienām tas nenoturas. Ja salā svīst logi – būs siltāk. Ja stiprā salā leduspuķu raksti tiecas augšup – sals turpināsies. Ja lejup – būs atkusnis.
• 6. februāris – Dārta, Doroteja. Pēc senas tradīcijas šajā dienā senču Metenis. Šī diena ir puse laika no vecās līdz jaunajai maizei. Ticējumi vēsta, kāds laiks šajā dienā, tāds pārsvarā visu pavasari. Ja diena skaidra un saulaina, pavasaris būs silts. Ja sniegputenis – būs vēls pavasaris.
• Metenis, Vastlāvis jeb Vastlāvji šogad ir 13. februārī. Tas ir sensenā Jaungada nosaukums un Jaunā Saules gada sākums. Metenī iebrauc jaunos kumeļus un sievietēm sākas aužamais laiks. Meteņdienas ēdienkarte tik pat bagāta kā Ziemassvētkos, bet lai augtu gari mati un lini, jāvāra cūkas aste un pupas. Šī diena bija pēdējā, kad vēl gāja budēļos un "dzina Meteni". Metenī priecājas, līdz galva iet riņķī un kājas astotniekā. Ticējums vēsta, ja Metenī snieg un dziļš sniegs – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
• 14. februāris – Pelnu diena un viena no Vēja dienām. Sākas Lielais Gavēnis. Pelnu dienā uz tīruma, dārzos, lopiem spalvā kaisa pelnus. Pelnus ber drēbes kulītēs un cits citam piekarina pie apģērba. Cep pelnu plāceni.
• 15. februāris – Vecā Ziemas Māra. Ja šajā dienā stiprs sals, pavasaris būs auksts un vēls. Ja snieg no rīta, laba būs agrā sēja. Ja dienas vidū, laba būs vidējā sēja. Ja vakarā, laba būs vēlā sēja.
• 24. februāris, citviet 25. februāris, ir Matīsa diena. Tā ir pirmā kustoņu diena. Dzīvā radība sāk mosties no ziemas miega. Sēklu pirms pavasara sējas šajā dienā izliek salā, jo saldēta sēkla dod labāku ražu.
• Ticējumi. Ja istabā lido kodes, martā būs aukstums. Nedrīkst no meža nest žagarus, tad čūskas nāk tuvu pie mājas. Jo aukstāka Matīsa diena, jo siltāka būs Ģertrūde (17. marts).

Avots: Vilis Bukšs, meiravietis.typepad.com.