7 bīstamas un neparastas lidostas

Gisbornas lidosta Jaunzēlandē

Sāksim ar neparasto. Gisbornas lidostā ir dzelzceļa līnija. Teiksiet – kas tur īpašs? Bet šajā Jaunzēlandes lidostā tā krustojas ar lidmašīnu skrejceļu.

Gisbornas lidosta atrodas Jaunzēlandes ziemeļu salas austrumu krastā, un, kā jau sapratāt, tā ir slavena ar to, ka skrejceļu šķērso dzelzceļa līnija. Gaisa satiksmes vadīšana jau tāpat nav vienkārša lieta, bet varam minēt, ka vienlaikus uzmanīt gan avio, gan dzelzceļa satiksmi komandtornī varētu būt ļoti izaicinoši.

Lai arī kopš 2001. gada pa dzelzceļu te vairs netiek nodrošināti regulāri pasažieru pārvadājumi un samazinājušies arī kravu pārvadājumi, tomēr līnija tiek izmantota. Īpašs skats ir, kad skrejceļu šķērso tvaika vilciens. Šīs klasiskās lokomotīves laiku pa laikam kursē apmēram 17 kilometrus garā maršrutā starp Gisbornas un Murivajas pilsētām (Muriwai).

Dzelzceļa sliedes skrejceļu pāršķeļ teju uz pusēm.

Lidostā ir viens terminālis un tā pārsvarā apkalpo nelielas, privātas lidmašīnas.

Interesanti, ka vietējie šo īpatnējo transporta risinājumu pamanījušies iemīļot, un 2018. gada 7. septembrī tika paziņots, ka lidosta saņems 5,5 miljonu dolāru lielu pārbūves aizdevumu, lai nodrošinātu, ka terminālis atspoguļo Gisbornas reģiona unikālos kultūras aspektus, cieši saistot to ar reģiona navigācijas tematisko tūrisma iniciatīvu.

Ekstrēmā Paro lidosta Butānā

Paro lidosta atrodas augstu Himalajos un ir vienīgā starptautiskā lidosta Butānā.

Ar apkārtējām virsotnēm, kas ir pat 5500 metru augstas, Paro lidosta tiek uzskatīta par vienu no pasaules sarežģītākajām lidostām. Patiesībā tikai daži piloti pasaulē ir sertificēti nolaisties šajā lidostā.

Lidosta atrodas dziļā kalnu ielejā "Paro Chhu" upes krastā 2200 metru augstumā. Apkārtējās virsotnes ir pat 5500 metrus augstas.

Lidojumi Paro ir atļauti tikai meteoroloģiskos apstākļos  ar labu redzamību un tikai diennakts gaišajā laikā, teikts ceļojumu portālā "triponzy.com".

Agati lidosta Indijā

Ne aju tikai kalni var padarīt izlidošanu un atlidošanu pilotam sarežģītu. To var arī, piemēram, okeāna plašumi.

Agati lidlauks atrodas paradīzei līdzīgās Agati salas dienvidu galā aptuveni 460 kilometrus no Indijas rietumu krasta, un šī ir vienīgā lidosta arhipelāgā. Kā labi redzams kartē, lidosta atrodas uz šauras zemes strēles ūdeņu ieskauta.

Lidlaukā ir tikai viens mazs asfaltēts skrejceļš, un nolaišanās uz tā var būt murgains piedzīvojums pat visieredzējušākajiem pilotiem.

Princeses Julianas lidosta – nolaišanās starp atpūtniekiem

Sintmārtena salas un visa Karību jūras reģiona lielākā lidosta ir Princeses Julianas lidosta.

Šī lidosta celta ASV armijas vajadzībām Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā. 1943. gadā tika veikts pirmais komerciālais lidojums, bet vēl gadu vēlāk to apmeklēja princese (vēlāk karaliene) Juliana un lidosta ir nosaukta viņas vārdā.

Lidosta vairākkārt modernizēta, pēdējo reizi, kad 2017. gadā cieta viesuļvētras "Irma" laikā. Tomēr tās atrašanās vieta lidostas izplešanos ļoti ierobežo.

Jautāsiet, kas tik īpašs šajā lidostā? Kā jau uz salas, tās skrejceļš atrodas ekstremāli tuvu tūristu pārpilnajai Maho pludmalei, kas pulcē siltā ūdens cienītājus un arī  lidmašīnu vērotājus. Jāpiebilst, ka lidostas tuvums te padarīts par savdabīgu efektu un interesentu magnētu – vietējos bāros pat uzstādīti lidojumu saraksti.

Princeses Juliānas lidostā ir 2179,32 metrus garš skrejceļš, kas būvēts mazām un vidējām lidmašīnām. Tomēr, pieaugot tūrismam salās, te sākuši nolaisties arī lielie, ceļotāju pilnie laineri, kam parasti nepieciešami 2438,4 līdz 3048 metrus gari skrejceļi. Lai skrejceļa garumu kompensētu un pareizi paceltos un nosēstos, lidmašīnām jātuvojas lidostai ārkārtīgi zemu, pietuvojoties ūdens virsmai.

Skati, ar to, kā lidmašīnas nolaižas šajā lidostā, atrodami daudzos interneta video.

Sabas lidista ar pasaulē īsāko skrejceļu

Lidošana uz Sabas salu nav paredzēta bailīgajiem. Šīs nelielās Karību jūras salas stāvās nogāzes un jūras klintis neatstāj daudz vietas lidmašīnas nosēdināšanai. Taču Huančo Irauskina vārdā nosauktā lidosta, kas uztupusi Sabas salas vienīgajai līdzenajai daļai, ir pierādījums tam, ka izdarīt to var.

Ar tikai apmēram 400 metru garu joslu, no kuras tikai 300 metri ir "lietojami", skrejceļš nav daudz garāks par kruīza kuģi vai armijas peldošo bāzi, raksta "CNN".

Tas, ka abos skrejceļa galos ir jūra un klintis, nolaišanos un pacelšanos nepadara mierīgāku. Tomēr Sabas salā, lai arī ar pasaulē īsāko komerciālo skrejceļu, nodrošināta regulāra satiksme ar ārpasauli.

Luklas jeb Tenzinga-Hilarija lidosta Nepālā – bīstamākā pasaulē

Luklas lidosta jau vairāk nekā 20 gadus pēc kārtas iekļuvusi visdažādāko bīstamo lidostu topu pirmajā vietā. Par godu Everesta iekarotājiem tai 2008. gadā mainīja nosaukumu, nosaucot par Tenzinga-Hilarija lidostu.

Tenzings Norgajs bija Nepālas šerpu alpīnists, kas kopā ar jaunzēlandieti Edmundu Hilariju 1953. gada 29. maijā kļuva par pirmajiem, kam izdevies sasniegt Zemes augstāko virsotni Everestu.

Ja šiem alpīnistiem nācās mērot garu un grūtu ceļu līdz kalnam, tad mūsdienās daudzi Everesta viesi ierosas šeit, ar lidmašīnu nosēžoties jau minētajā lidostā.

Lidosta atrodas 2438 metru augstumā. Nosēšanās un pacelšanās joslas ir ļoti īsas, un lidostā ir ļoti ierobežota piekļuve elektrībai, kā arī praktiski nav modernu gaisa satiksmes vadības sistēmu. Nosēšanās ir apgrūtināta arī tāpēc, ka pilotam ir jāvirzās pa kalnaino reģionu skarbos vējos, kur bieži ir pasliktināta redzamība. Ne visiem tas izdodas, un diemžēl šajā lidostā avionegadījumu vēsture ir skarba.

Ledus skrejceļš Antarktīdā

Pludmales un kalnus jau apskatījām, bet lidmašīnas lido arī uz ledus laukiem. Neparastas lidostas atrodamas daudz kur mūžīgajā sasalumā, bet iespaidīgākais un bīstamākais ir ledus skrejceļš Antarktīdā. Tas ir galvenais ASV Antarktīdas programmas skrejceļš.

Skrejceļš spēj apkalpot vidēja un arī liela izmēra lidaparātus. Tomēr problēma ir tā, ka šajā lidostā pēc būtības nav īsta skrejceļa. Gaisa kuģi nolaižas uz speciāli sagatavota, noblietēta un nolīdzināta sniega un ledus, raksta portāls "Holidify.com".

Pilotiem jānolaižas un jāpaceļas ļoti uzmanīgi, lai skrejceļā neveidotos grambas un plaisas.

Lūk, kā tiek sagatavots skrejceļš Antarktīdā: