Aizraujošs safari pie savvaļas govīm un zirgiem Dunduru pļavās Tukuma pievārte

"Kraukšķīgā", pat saltā pavasara rītā, kad saulīte tomēr pa zemes virsu staigā, devāmies iepazīt Dunduru pļavas, kuru aprakstā teikts, ka tur mīt prāvs skaits savvaļas govju un zirgu. Brīnišķīgs apskates objekts, bet ieteiktu paņemt līdzi arī tālskati, noderēs.

Lai nokļūtu Dunduru pļavās, jābrauc pa Jelgavas-Tukuma ceļu, un īsi pirms Slampes jānogriežas pa grants ceļu. Pa to jāpabrauc vēl daži kilometri, kas nebūt nav garlaicīgi šajā agrā pavasara laikā, jo laukos ceļa malā, kājas kā smalkas mamzeles cilādamas, pastaigājas dzērves, bet ik pa brīdim var redzēt arī prāvu vanagu vai izbiedētu cīrulīšu barus.

Pirmā skatu platforma atrodas kādu kilometru pirms dzīvnieku apdzīvotajām pļavām. No tās paveras skaists skats uz plašiem meldru laukiem, ko izvago koši zilu grāvju dzīslas, bet gar ceļmalu pelēkais ar dzelteno mijas kārklos saplaukušajos pūpolos.

Pie platformas ir arī informācijas stends, kur var izpētīt šeit sastopamos augus. Vēl par agru, augiem par aukstu – tāpēc braucam tālāk.

Pēc pusotra kilometra strauji sabremzējam. Hei! Re, kur govis, un pavisam tuvu! Un kādi viņām milzīgi ragi! Tieši šādi izsaucieni pavada visu izbraucienu pa pļavām, jo dzīvnieku šeit ir daudz.

Taurgovis jeb Heka govis ir šķirne, kas radīta Vācijā 20. gadsimta sākumā, mēģinot dažādu govju šķirņu krustošanas rezultātā iegūt izmirušajiem tauriem līdzīgus dzīvniekus. Šai govju šķirnei ir raksturīga spēja izdzīvot savvaļā, tajā skaitā aizstāvēties pret plēsējiem.

(Ķemeru nacionālajā parkā ir arī vilki.) Viena no raksturīgajām šķirnes pazīmēm ir balts deguns, teikts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā.

Dunduru pļavās dzīvnieku ganības ir plašas, tāpēc var doties arī kārtīgi izstaigāties pa ceļu, kas ved tām cauri, bet mēs izmantojām ekskluzīvo iespēju izbraukt ar auto, izbaudot safari sajūtas.

Pļavās ir vēl divi skatu torņi, vairāki tiltiņi, kā arī informācijas stendi, kas tiešām ļauj iepazīt dabas objektu. Bet galvenais, protams, ir paši dzīvnieki. Tas, cik labi izdosies tos apskatīt, atkarīgs no veiksmes, jo govis un zirgi šeit dzīvo ļoti plašā teritorijā un nav pieradināti, tāpēc var aizklīst arī uz tālāko pļavas stūri, un skatītājs redzēs vien mazu, melnu punktiņu.

Bet mums veicās sastapt pūkainus teliņus aci pret aci. Nezinu, kurš bija vairāk sabijies. Piebraucot pie skatu tornīša, ieraudzījām, ka daži jaunuļi, devušies brīvsolī, jau slāja uz ceļa pusi. Sākumā nesapratām, vai ir droši kāpt laukā, jo turpat netālu bija arī viņu radītāji ar pamatīgiem ragiem. Bet tajā brīdī pašiem teļiem dūša no mašīnas trokšņa saskrēja papēžos, un viņi steidza atpakaļ drošajā aplokā.

Tad nu kāpām ārā no auto arī mēs, izvairoties no teļu uz ceļa atstātajiem sveicieniem, un uzkāpām tornī, no kura tālumā varēja apskatīt arī "Konik" zirdziņus.

Gan taurgovju, gan "Konik" zirgu šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem – tauriem un tarpāniem, teikts Ķemeru nacionālā parka mājaslapā. "Konik" zirgu šķirne ir radīta Polijā.

Jāpiebilst, ka šeit, upju pļavu atjaunošanas projektā veiksmīgi izdevies izveidot brangu govju un zirgu ganāmpulku, kas savukārt veiksmīgi darbojas, tāpēc vasarā šeit var baudīt košu ziedu pļavu, kas visskaistākā būs ap Jāņu laiku. Pašlaik gan vislielāko prieku rada mazās "saulītes" uz ceļa – māllēpītes.

Informācijai! Šī objekta apskatei ieplāno 40 minūtes līdz stundai.