Amazones "lidojošās upes" izsīkst; zinātnieki brīdina par katastrofālām sekām

Augstu virs Amazones neredzamās "lidojošās upes" nes lietus mākoņus no Atlantijas okeāna rietumu virzienā, lai apūdeņotu laukus, darbinātu hidroelektrostacijas un uzturētu pašu lietusmežu. Taču zinātnieki brīdina: šīs gaisa upes kļūst arvien vājākas, jo mežu izciršana un klimata pārmaiņas iznīcina kokus, kas uztur dabisko ciklu.

Process ir vienkāršs, bet iespaidīgs: vēji dzen mitro gaisu dziļāk kontinentā, mežs darbojas kā milzu sūknis — koki uzsūc ūdeni un atkal izdala to atmosfērā, ļaujot lietum ceļot tūkstošiem kilometru pāri Dienvidamerikai. Kad koku kļūst par maz, šis sūknis pārstāj darboties. Rezultāts? Ražas neveiksmes Peru, elektroapgādes problēmas Ekvadorā un postoši ugunsgrēki Amazones mežos.

Īpaši apdraudēti ir Peru dienvidi un Bolīvijas ziemeļi, kur pat aizsargātās teritorijas, piemēram, Manu nacionālais parks, jau cieš no rekordsausuma. Sekas izjūt gan pamatiedzīvotāji un zemnieki, gan pilsētas, kurās sāk trūkt pārtikas, ūdens un enerģijas.

Zinātnieki brīdina, ka Amazone var sasniegt kritisko punktu un pārtapt no lietusmeža par sausu savannu, kas būtu katastrofa dabai un pasaules klimatam. Viņu vēstījums ir nepārprotams – saglabāt neskartos mežus un atjaunot izcirstās teritorijas ir vienīgais veids, kā saglabāt dzīvas šīs "lidojošās upes", un visu, ko tās uztur.