Horvātija pēdējos gados piedzīvo nepieredzētu tūrisma uzplaukumu, kas ienes valstij ievērojamus ienākumus, bet vienlaikus rada nopietnus izaicinājumus vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši piekrastes pilsētās arvien skaudrāk jūtams tūrisma slogs – no sadārdzinātas ikdienas līdz pat izmainītam dzīves ritmam un tukšiem pilsētu rajoniem ziemās.
Tūrisms ir Horvātijas ekonomikas dzinējspēks, tas veido gandrīz 20 procentus no valsts iekšzemes kopprodukta, turklāt skaitļi tikai turpina augt. Vien šī gada pirmajā pusē Horvātiju jau ir apmeklējuši vairāk nekā septiņi ar pusi miljoni tūristu, turpinot 2024. gada rekordu, kad šo skaisto Adrijas jūras valsti apmeklēja vairāk nekā 21 miljons apmeklētāju. Taču līdz ar tūristu pieplūdumu aug arī problēmas.
Viena no tā un burtiski redzamākā – piekrastes pilsētas vasarā ir pārpildītas. Pārblīvēti ceļi, pārslogoti pilsētu centri un strauji augošās cenas ietekmē vietējo iedzīvotāju dzīvi.
"Cenas strauji pieaug ne tikai tādām ikdienā nepieciešamām precēm kā pārtika, bet arī nekustamajam īpašumam un citām pirmās nepieciešamības precēm. Vietējie iedzīvotāji šos apstākļus varētu paciest divus vai trīs mēnešus sezonas kulminācijas laikā. Tomēr, ja šīs augstās izmaksas saglabājas visus atlikušos deviņus mēnešus, kad ir maz darba un gandrīz nav tūrisma, kļūst ļoti grūti būt apmierinātiem," stāsta vietējais iedzīvotājs Aleksandrs.
Gados jaunākiem cilvēkiem šeit kļūst arvien grūtāk atļauties mājokli, jo aug ne vien cenas, bet arī konkurenti. Piemēram, piekrastes īpašumus izpērk ārvalstu pircēji īstermiņa sezonas īrei. Turklāt ziemās šie rajoni pārvēršas par spoku pilsētām.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lai risinātu pārmērīga tūrisma radītās sekas, Horvātija nesen pieņēma jaunu normatīvo regulējumu, kas paredz izvērtēt, cik daudz apmeklētāju konkrētas vietas spēj ilgtspējīgi uzņemt. Kamēr, piemēram, Dubrovnikas pilsēta jau ierobežo kruīza kuģu ienākšanu, Istrijas pilsētas joprojām izvērtē situāciju – novēro, bet vēl nerīkojas.
