Jauns tūrisma maršruts – Smiltenē aicina iepazīt kultūrvēstures pērles pilsētas kapos
Smiltenes tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar vietējo novadpētniecības muzeju kapu svētku laikā 20. jūlijā piedāvā vietējo vēsturi iepazīt, dodoties ekskursijā pa pilsētas kapsētu, liecina pašvaldības informācija. Īpaši notikumam izveidots maršruts, kas ļaus iepazīt vietējā un Latvijas mērogā nozīmīgus cilvēkus, notikumus un kultūrvēsturisko mantojumu.
Kā informē pašvaldība, pirmā ekskursijā plānota 20. jūlijā pulksten 11, bet nākamā – pulksten 14. Tās sākuma punkts ir Vaļņu ielā 11, pie kapličas. Plānots, ka kapsētas iepazīšana turpināsies pusotru līdz divas stundas. Iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 25776631. Ekskursija ir bez maksas.
Ekskursijas laikā būs iespēja uzzināt par daudziem ievērojamiem cilvēkiem – skolotājiem, māksliniekiem, mācītājiem, karavīriem, sportistiem un amatu meistariem, rakstniekiem un dzejniekiem. Viņi radījuši grāmatas, ievērojamas būves, mākslu, snieguši ieguldījumu likumdošanā, informē pašvaldība.
Arī kapsētai ir ievērojama vēsture. Tās pirmsākumi saistās ar Smiltenes draudzes mācītāju Hasenšteinu valdīšanas laiku 19. gadsimta sākumā, kad šeit ierīkoja jauno kapsētu ar mūri visapkārt. Sākumā vāciešu ģimenēm ierādīja savas vietas, bet latviešus apglabāja rindās.
Vēlāk, 1871. gadā, koka bēru kambara vietā uzbūvēja mūra kapliču, tās torņa smailē 1873. gadā uzlika apzeltītu krustu. Par Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes draudzes vecākā Gotlība Bērensa testamentā novēlētiem līdzekļiem 1895. gadā uzcēla kapsētas baznīcu. Tai altāra gleznu dāvāja Tirzas mācītāja kundze Ilze Kundziņa, Smiltenes mācītāja Kārļa Kundziņa brāļa sieva. Viņa to bija pati gleznojusi pēc pazīstamā vācu gleznotāja Bernharda Plokhorsta gleznas motīva.
1940. gados pēc atjaunošanas uz izvadāmās telpas sienas tika uzkrāsots krusts, tā priekšplānā ar mācītāja Alfrēda Cimdiņa gādību tika novietota Indriķa Zeberiņa glezna "Jēzus Kristus Ģedimines dārzā lūdz Dievu".
Smiltenes izpildkomitejas komunisti 1969. gadā lika altāri nojaukt un gleznu izvākt. To visu noglabāja Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā.
Tikai 1989. gada 23. jūlijā mācītājs Jānis Priednieks iesvētīja atjaunoto altāri, kura krāsojumu bija atjaunojis smiltenietis Aldis Štelcs, bet koka krustu izgatavojis ilggadējs Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Eduards Mūrnieks, kurš iepriekš paglāba no iznīcināšanas kapličas altāri ar gleznu.
Smiltenes pilsētas kapos redzams arī arhitektūras piemineklis – Gotlība Bērensa dzimtas kapliča, kuru projektēja viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
