Islandē bažījas par tūristu ietekmi uz peldbaseina kultūru
Islandē peldbaseins ir ne tikai vieta, kur atpūsties, bet arī satikties un apspriest jaunumus. Pērn šīs valsts peldbaseinu kultūra iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Taču, pieaugot tūristu skaitam, vietējie bažījas, ka šī mierīgā tradīcija varētu tikt izjaukta.
Islandē peldbaseins nav tikai vieta, kur nopeldēties. Tā ir teju otra viesistaba – vieta, kur satiekas kaimiņi, apspriež politiku, ziņas un vienkārši parunājas.
Neraugoties uz Islandes auksto klimatu un salu ziemā, publisko baseinu apmeklēšana ir ļoti iecienīta nodarbe vietējo vidū. Valstī, kurā dzīvo nepilni 400 tūkstoši cilvēku, ir vairāk nekā 120 publisko baseinu, astoņi no tiem atrodas Reikjavīkā.
Un šī tradīcija ir tik svarīga, ka pērn Islandes peldbaseinu kultūra tika iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Karstajos baseinos cilvēki stundām sēž plecu pie pleca un runā. Daudzi viens otru pazīst gadu desmitiem, bet reizēm pat nezina sarunu biedra vārdu.
Taču tūristu skaita pieaugums rada bažas. Pērn Islandi apmeklēja gandrīz 2,3 miljoni ārvalstu tūristu, un daļa no viņiem sāk iepazīt arī vietējos baseinus.
"Viņi ienāk, meklē savus peldmēteļus un kokteiļus, jautā, kur ir bārs pie baseina – viņiem ir pavisam citas gaidas, un rodas konflikts."
Islandieši bažījas, ka tūristu pūļi var izjaukt gadu desmitiem ierasto mieru. Jo vietējiem šis nav vienkārši SPA. Tas ir viņu klubs, kafejnīca, ziņu portāls un reizēm arī politisko debašu zāle — tikai ar karstu ūdeni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
