Jaunmoku pils vēsture, leģenda un pēdējie 20 gadi fotogrāfijās

Jaunmoku pils kultūrvēsturiskā kompleksa ilgtspējīga apsaimniekošana un pieejamība sabiedrībai ir SIA "Jaunmoku pils" sociālās atbildības joma, kuru pirms 20 gadiem tai deleģējusi AS "Latvijas valsts meži".

SIA "Jaunmoku pils" ir dibināta  2004. gada 16. februārī. Pamatdarbības veids ir Jaunmoku pils kultūrvēsturiskā kompleksa apsaimniekošana un muzeja darbība. Kā otrs saimnieciskās darbības virziens ir tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniegšana – aktivitātes un ekskursijas pils muzejā un parkā, vietu, kur īstenot dažādus pasākumus un svinības, īpaši akcentējot vispusīgu kāzu svinību piedāvājumu, kā arī sniedz viesnīcas un ēdināšanas pakalpojumus.

"Šodien, atskatoties uz SIA starta pozīciju, sajūtas ir grūti aprakstāmas – no ļoti vienkārša, neliela lauku vides uzņēmuma ar 20 000 apmeklētājiem gadā par modernu, tehnoloģijās balstītu uzņēmumu ar 80 000 apmeklētājiem šodien. Šie 20 gadi uzņēmumā ir bijuši ļoti dinamiski un pārmaiņu piesātināti," neslēpj SIA "Jaunmoku pils" valdes locekle Diāna Birzniece.

Birzniece uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas. Viņa atminas, ka izaicinājumi ir bijuši gan īpašuma atjaunošanas procesos, gan spējai mainīties līdzi klientu pieprasījuma tendencēm, tostarp ekonomiskā krīze, Covid krīze, gan komandas kompetenču attīstībā.

Diāna Birzniece

"Pirms 20 gadiem galvenās personāla kompetences bija fiziskā izturība un viesmīlīga attieksme, tad tagad tās ir – daudzpusīgas digitālās prasmes visu līmeņu amatos, profesionālas iekšējās, ārējās un attālinātās komunikācijas spējas un neizmērojama elastība, gatavība nepārtrauktām pārmaiņām."

Atjaunošana soli pa solim

Pildot uzticēto misiju, pēdējo 20 gadu laikā veikti vērienīgi kompleksa ēku atjaunošanas un uzlabošanas darbi – kādreizējā zirgu staļļa rekonstrukcija, izveidojot Muižas ēkas viesnīcu un pasākumu telpu – Kolonnu zāli, restaurēta Jaunmoku pils podiņu krāsns, kurai ir valsts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, veikts pils Baltās zāles un pārējo 1. stāva salonu remonts, Baltās zāles kamīna restaurācija, logu un durvju nomaiņa kompleksa ēkām, kā arī vērienīgā jumta seguma nomaiņa, atjaunojot tā sākotnējo vēsturisko izskatu.

Teritorijā ir izveidotas rožu dobes, labiekārtoti parka celiņi, pils terase, parka lapene, rotējoša gaismas strūklaka, Rododendru dārzs, jūgendstila apstādījumi, Mežaparka pastaigu taka un izvietoti vides objekti, kā arī veikti komunikācijas un ūdensapgādes sistēmas uzlabojumi.

Muzejs ar izlaušanās spēli

Jaunmoku pils muzejs ir valsts akreditēts vēstures un dabaszinātņu nozares muzejs, kas apmeklētājiem ir atvērts viscaur gadu. Tā ekspozīciju skaits ir palielinājies no vienas līdz četrām pastāvīgām ekspozīcijām divos tematiskajos virzienos – pils un meža nozare.

Pils pirmajā stāvā skatāma vēsturiskā ekspozīcija un jūgendstila saloni, otrā stāvā meža un tornī medību  ekspozīcijas, kā arī atvērtā krājuma ekspozīcija saimniecības ēkā. Krājuma vienību skaits no 1050 ir palielinājies līdz 4500 vienībām.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek piedāvātas dažādas muzejizglītojošas programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem, kā arī muzejs kļuvis mūsdienīgāks apmeklētājiem. 2020. gadā muzejā tika ieviests audiogids četrās valodās, bet pils parkā izvietoti 15 izzinoši QR kodi objektiem kompleksa teritorijā.

2022. gadā tika izveidota izlaušanās spēle "Zaļā meža melnie stāsti", kā arī jaunas muzeja programmas – "Zāļu tēja Tavā kabatā", "Kas mīt Mežaparka pastaigu takā". Meža muzejā interaktīvā veidā ļauj iepazīt Latvijas mežu bagātības un ar to apsaimniekošanu saistītos procesus.

Kultūras un izglītojošie pasākumi

Šodien Jaunmoku pilī joprojām notiek dažādi kultūras un izglītojoši pasākumi, pulcējot lielu skaitu apmeklētāju. Tā, piemēram, 2004. gadā pils kompleksu apmeklēja 17 000 cilvēku, bet 2023. gadā kopā bijuši 87 917 apmeklētāju.

Vieni no apmeklētākajiem pasākumiem, kuri notikuši pēdējo 20 gadu laikā, ir 2007. gadā notikušais Latvijas Nacionālā teātra festivāls "Turamies kopā!" un 2009. gadā – pirmā Latvijas stādu parāde. Par ilggadējo tradīciju ir kļuvusi Medību trofeju izstāde, kuru pavasarī būs skatāma arī šogad, Muzeju un Leģendu nakts, Zinību diena, kā arī kopš 2008. gada apmeklētāju gaidītākie –  Dārza svētki, kuros šogad atskatīsies uz paveikto.

No vienkāršas viesnīcas līdz karaliskai atpūtai

Pirms 20 gadiem Jaunmoku pils darbu uzsāka ar semināru telpām un viesnīcu, kuras paredzētas 25 – 40 personu lielām grupām. Sekojot tirgus tendencēm un attīstoties piedāvājumam, šodien Jaunmoku pilī tiek piedāvāta karaliska atpūta divos pils numuros, mūsdienīga Muižas ēkas viesnīca ar 20 numuriem, Dīķa māja ar 2  numuriem – 1. stāvā ģimenēm vai nelielai kompānijai, kā arī atpūtas zāli 2. stāvā. Svinībām tiek piedāvātas skaistas telpas pilī – līdz 50 personām, Muižas ēkā līdz 400 personām vai lapenē līdz 150 cilvēkiem.

Bez apmeklētājiem Jaunmoku pils nebūtu tāda, kā tā ir tagad, tādēļ līdz pat Dārza svētkiem, caur dažādām aktivitātēm un notikumiem Jaunmoku pils komanda leposies ar sasniegto un aicinās arī pils apmeklētājus to darīt.

Jaunmoku pils attīstību ir veicinājušas četras valdes locekles – Gunta Krecere, Gunta Laursone, Aiva Logina un Diāna Birzniece. Kopā ar profesionālu komandu sasniegtais ir radījis gandarījumu katrai un katram Jaunmoku pils darbiniekam. Atskats uz 20 gadus sasniegto sniedz iedvesmu un arī uzliek uzstādījumus turpmākajam.

Pils vēsture un leģenda

Jaunmoku pils vēsture sniedzas 120 gadu senā pagātnē, bet apdzīvotas vietas Jaunmokas minētas jau 16. gadsimta vidū.

Vietas nosaukums "Neumocken’ dokumentos pirmo reizi minēts jau 1544. gadā.

Jaunmoku pilij neogotiskā stila formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem. Pils uzcelta 1901. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858-1945) projekta kā Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda (1847-1912) medību un atpūtas pils.

Džordžs Armitsteds Jaunmoku pilī saimniekoja līdz 1904. gadam. Pēc tēva nāves viņš savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, tāpēc Jaunmoku muiža tika pārdota Brinkenu dzimtai.

No 1910. līdz 1918. gadam muiža piederēja fon Ungernu-Šternbergu dzimtai, bet 1918. gadā muižu savā īpašumā ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģimene.

1920. gadā, īsi pirms Agrārās reformas, Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta, bet 1929. gadā muižas centrs pārdots Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku Slimokasei, kas šeit ierīkoja bērnu koloniju jeb sanatoriju "Cīrulīši".

Otrā Pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sākumā pilī bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.

Pēckara gados pilī bija ierīkoti dažādu iestāžu kantori, dzīvokļi strādniekiem, darbojās vietējais klubs un pārtikas veikals. Neviens no apsaimniekotājiem neveica ēkas remontdarbus, tādēļ 1974. gadā jau daļēji sabrukusī pils nonāca LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Sākās pils atjaunošana, kas ilga vairāk nekā 20 gadus. No 1992. gada pils apsaimniekotājs ir Valsts medību saimniecība un no 2000. gada – valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži".