Jaunpils pils gaida viesus: ko tajā apskatīt un kā palīdzēt atjaunot

Jaunpils pils jeb vācu valodā "Neuenburg" ir viduslaiku pils, ko cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Iespaidīgā pils ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Pilī apskatāmi gan pagrabi, gan greznas iekštelpas, tāpat arī romantiskais iekšpagalms, parks un pēc tam var ieturēt maltīti krodziņā.

Pēc vētras gan ieviestas dažādas drošības prasības. Piemēram, lai nokļūtu līdz pils krogam, viesnīcai, administrācijai un muzejam, izveidoti gājēju tuneļi, ja nu gadījumā vēl nokrīt kāds no vēsturiskajiem dakstiņiem.

Uzreiz pēc vētras daudzi steidza palīgā, un nedēļas laikā teritorija sakopta.

Tomēr postījumi bijuši skarbi, tāpēc atjaunošanas darbiem nepieciešami arī brangi līdzekļi. Tos palīdzēs sarūpēt labdarības koncertā, kurā jau piekrituši piedalīties daudzi pazīstami mūziķi un mākslinieki. Lūk, informācija par pasākumu, kur varēs gan baudīt mākslu, gan izdarīt labu darbu, palīdzot atjaunot pili.

Jaunpils pils stāsts un leģendas

Jaunpils pils pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1411. gadā un visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā.

Romānikas stila pils sienas celtas no laukakmens un apmestas. Ārējo sienu biezums ir kā jau kārtīgam cietoksnim – 2.1 metri. Teika vēsta, ka celtniecības darbos bojāgājušo piemiņai nāves vietās iemūrēti akmeņi, kas izvirzīti no pārējas sienas.

15. gadsimtā pils nocietinājumi tika nostiprināti un uzcelts nama raksturīgākais elements – masīvais, apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī.

Interesanti, ka bruņinieku laiku izskaņā un aristokrātijas dzimšanas laikos, 16. gadsimta sākumā, Jaunpils kļuva par tādu kā veco bruņinieku pansionātu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus.

Kad no bruņiniekiem izveidojās aristokrātu šķira, 1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke. Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu. Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam.

Gadsimtus vēlāk, kad vietējie sacēlās pret aristokrātiem, šī senā būve kļuva par vienu no mērķiem protestam pret vācu muižnieku tirāniju. 1905. gada revolūcijas laikā Ziemassvētku vakarā pili nodedzināja, bet 1907. gadā atjaunoja pēc slavenā arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus.

Kā liecina attēli vietnē "Zudusī Latvija", dažus gadus vēlāk, Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gada rudenī, Jaunpils pili apmeklēja Vācijas ķeizars Vilhelms II.

Nodibinot Latvijas valsti, pils nonāca valsts īpašumā. No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes.

Tikai 1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām.

Kopš 1991. gada pils ir pašvaldības īpašums, tā pieejama apmeklētājiem un tajā notiek dažādi kultūras pasākumi. Pilī iekārtota viesnīca. Populāri ir svētki viduslaiku stilā. Te ir arī iecienīts krodziņš.

Ja esi pilī, viena no jautrām leģendām vēsta, ka vērts pievērst uzmanību pils jumta korē esošajai notekai, kas izveidota kā velns. Izrādās, ka vecais barons to ierīkojis, lai atradinātu brāli no žūpošanas – tieši zem viņa logiem ierīkots šis "renšteles" velns ar īpašu sistēmu: notekā bijusi muciņa, kas lietus laikā ātri piepildījusies un ar nepatīkamu troksni, kas atgādinājis vemšanas skaņas, izlijusi notekā. Vēlāk gan meistari šo ierīci salauzuši, un nu Jaunpils velns vemjot inteliģenti – bez skaņas, vienā no Latvijas izzināšanas raidījumiem "Te!" Paulam Timrotam atklāja pils gide.

Ko vēl apskatīt, esot Jaunpilī?

Ja brīvdienās esi Jaunpilī, noteikti vērts izstaigāt arī gleznaino Kartavkalna taku, kas atrodas pāris kilometru attālumā no pils un kur var apskatīt un izkāpelēt pa stilizētu seno latviešu guļbaļķu pili, kā arī krietni izstaigāties. Tur ir gan gleznaini skati uz upītes ieleju, gan bērnu iecienīta senlatviešu pils imitācija un arī eleganta lapegļu aleja.

Esot Jaunpilī, var iegriezties arī Jaunpils piena veikaliņā un Jaunpils alus darītavā, lai apgādātos ar gardumiem tālākam ceļam.

Interesants apskates objekts ir arī Elles kalns –  19.gs. sākumā izbūvēta pazemes eja, kas pārsegta ar laukakmeņu velvi, ir vienīgais šāda tipa objekts Latvijā. Elles kalns atrodas pāris kilometru attālumā no Jaunpils centra.

Tāpat gleznaina būs pastaiga pa Viesatas upes lokiem. Vairāk lasi šeit.