Kādreiz ekspresis, tagad naktsmītne Ventspilī – Latvijā jauna vieta atpūtai

Idejas autoram bērnībā patika braukt ar vilcieniem: "Vienmēr, kad bija jābrauc ar vilcienu, es par to biju sajūsmā, tas bija meditatīvs process, kur varēju skatīties pa logu, klausīties klaudzināšanas skaņās." Tagad vagoni, kas radīti, lai kustētos, kļuvuši par vietu, kur cilvēki no ikdienas straujās kustības atpūšas.

No problēmas uz inovāciju

Edijs ar sievu pirms vairākiem gadiem iegādājās un atjaunoja "Piekrastes vējdzirnavas", teritorijā izveidojot atpūtas kompleksu. Pieaugot pasākumu un viesu skaitam, radās nepieciešamība pēc risinājuma, kas ļautu īsā laika posmā rast papildu guļvietas, lai izmitinātu vēl 50 – 60 cilvēku.

Uzņēmējs stāsta: "Lai uzbūvētu ēku, kaut vai kur izguldīt sešdesmit cilvēkus, infrastruktūra ir salīdzinoši dārga un mums teritorija ir tik liela, cik ir. Mums nebija, kur izbūvēt jaunu ēku." Tad radās ideja par vagoniem, kas bija ātrāk, praktiskāk un kompaktāk.

Ideja par naktsmītnēm vagona kupejā

"SIA L-Ekspresis" bija nodrošinājis pārvadājumus uz Krieviju, taču 2022.gadā, agresorvalstij Krievijai sākot pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, braucieni tika pārtraukti.

Edijs stāsta, – zinājis par vagonu depo, un ka ar tiem reisi vairs nekursē. "Prasīju, kas notiek ar šiem vagoniem, un viņi teica, ka daļu ir pārdevuši uz Kirgizstānu, jo apzinās, ka tuvākajās desmitgadēs šī satiksme noteikti netiks atjaunota.

Līdz ar to viņiem šie vagoni kļuva par lieku nastu, jo, ja viņi stāv uz vietas, tie vienkārši bojājas."

Edijs stāsta, ka daļa vagonu jau bija pārdoti uz Kirgizstānu un citām trešajām valstīm. Sanāca vienoties par atlikušajiem pieciem vagoniem.

Vagonu ceļš uz otro elpu

Pie ieceres sāka strādāt šī gada februārī, realizācijas procesā radās ne viena vien problēma. Sākumā grūtības sagādāja vagonu iegāde, taču tad sekoja uzjautrinošākā daļa, vagonu nogādāšana Ventspilī.

Viena vagona garums – 25 metri un sver aptuveni 50 tonnas.

"Sākotnējā doma bija vagonus vest pa ceļu no Rīgas līdz Ventspilij ar vilcēja palīdzību. Tad mēs konstatējām, ka diemžēl no Rīgas nevaram izbraukt ārā, jo zem tiltiem nevar pabraukt. Kopējais augstums ar visu piekabi būtu pāri četriem metriem."

"Tad pieņēmām lēmumu, ka pa dzelzceļu tiks nogādāti līdz Ventspilij, līdz "Stena Line" terminālim, tad tos nocelt un pārlikt uz piekabēm."

Tālāk, kad vagoni bija ieradušies Ventspilī, tie bija jānogādā līdz atpūtas kompleksa teritorijai, kas ir apmēram divarpus kilometri no pilsētas. "Nācās pārbūvēt iebraucamo ceļu, lai varētu šos vagonus ievest iekšā teritorijā."

Kopā teritorijā ieripojuši pieci vagoni, četri no tiem guļamvagoni. "Viņi arī vēsturiski ir bijuši kā guļamvagoni. Visi šie vagoni radās tikai tāpēc, ka savulaik gan Pugačovai, gan Galkinam bija paniskas bailes lidot." Viens no vagoniem ir restorāna vagons, un tas tā arī šobrīd ir atstāts.

Vagoni izveidoti 1985.gadā, taču uzņēmējs norāda, ka šie nav padomju laika ražojumi, tie esot ražoti Čehoslovākijā, ko Padomju Savienība no rūpnīcas iegādājusies.

No sliežu ritma līdz viesu mieram

Kad vagoni bija nogādāti teritorijā, četru mēnešu laikā notika vagonu restaurācija, pielāgošana, lai varētu uzņemt ne transporta pasažierus, bet naktsmītņu viesus.

Pa vidu vagonu stariem ir izveidota ieejas māja, ko īpašnieks sauc par "mazo depo". Vagoniem doti vārdi, kas aizgūti no Kurzemes veco staciju nosaukumiem, kā Dundaga, Kolka.

Sākoties pielāgošanas darbiem, īpašnieks norāda, ka meklējis avotus, lai apskatītu kā veidotas līdzīgas restaurācijas. "Es meklēju, gribēju iedvesmoties, bet, diemžēl, nekā nebija, līdz ar to nācās būt radošiem."

Izglītību Edijs ir ieguvis būvniecībā, stāsta, ka pagājis laiks līdz sapratis kā pieslēgt elektrību, ūdeni, sildīšanu: "Es to visu lēnām pētīju, jo elektrība kādreiz šajos vagonos bija, tie funkcionēja līdz 110 voltiem, mūsdienu spriegums ir 220 volti. Tad bija jāizdomā, kā to pārveidot tā, lai mēs to varētu izmantot. Tagad visu esam izdomājuši, realizējuši, esam uzlikuši uz papīra, tagad ir laiks, kad vagoni jānodod būvvaldei."

Taču restaurējot vagonus neizpalika, bez interesantiem atradumiem, stāsta, ka atraduši: "Kontrabandas cigarešu ne blokiem, bet pāris paciņas bija ieslēptas." Bija palikuši arī dažādi vecie katalogi, žurnāli un ēdienkartes.

Turpinājums bez steigas

Edijs stāsta, ka apmeklētāju reakcijas esot bijušas pārsteidzošas, tas bija arī mērķis izveidot ko tādu, kas citiem nav. " Lai spētu konkurēt, ir jābūt ar kaut ko unikālam. Pasaulē nav cita vieta, kur vienuviet būtu vējdzirnavas, vagoni. Kāds var teikt, ka tas neiet kopā, bet tas ir mūsu redzējums par šo vietu."

Vaicāts, vai nākotnē plānots papildināt naktsmītņu depo ar vēl kādu vagonu, Edijs stāsta: "Kaut kad redzēju, ka Latvijas dzelzceļam bija izsolē divi vilcieni un, tad jau atkal bija doma, ka varētu, iegādāties, bet man liekas, ka nevajag pārspīlēt. Savu mērķi esam sasnieguši, papildu cilvēkus varam izguldīt. Liekas, ka komplekss tuvojas savam briedumam, un viņš ir pašpietiekams."

"Kopumā mēs gribējām izveidot šo unikalitāti, tā arī ir mūsu identitāte."