Kaplavas pagasts – vieta, kur Sēlijā saule aust visagrāk
Kaplavas pagasts ir tas pagasts Sēlijā, kur saule aust visagrāk. Te savijušās vietējo luterāņu, pareizticīgo un katoļu tradīcijas. Joprojām katoļu dievkalpojumi šeit notiek poļu valodā, viensētām doti īsti latviski vārdi, bet daudzas no ēkām izceļas ar krāšņu krievu un baltkrievu zemnieku arhitektūru. Kultūrvēsturiski šis ir viens no bagātākajiem Sēlijas austrumu pagastiem, kas noteikti jāredz katram Sēlijas apceļotājam.
Bornes pagasts Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā tika izveidots apvienojot vairākus muižu pagastus. Pēc 1920. gada zemes reformas Bornes pagasta Kaplavas muiža (Born) tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža (Matulischek, 970 ha) 53 vienībās, Dvorišķu muiža (213 ha) sešās vienībās, Vecbornes muiža (Alt-Born, 646 ha) 29 vienības (Bornes muižas pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) 13 vienībās, Varnaviču muiža (Warnowiz, 884 ha) 75 vienībās, Lizetes muiža (Lisettenhof, 181 ha) 5 vienībās, Rožupoles muiža (Rosenfeld, 352 ha) 20 vienībās un Plātera Annas muiža (Annenhof jeb Platershof, 333 ha) 176 vienībās. 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu.
Galerijā Vecbornes muižas ēkas, kas tika piešķirta pagastam
1935. gadā Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, Sarkanarmiešu un Varnaviču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Kaplavas ciemam 1956. gadā pievienoja Salienas ciema kolhoza "Strana Sovetov" teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā, tagad tas ir Augšdaugavas novads.
Ievērojamas personības Kaplavas pagastā
20. gadsimta pirmajā pusē (no 1935. līdz 1937. gadam) Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu Augšzemē, tostarp Kaplavā. Tagad Kaplavā ir Jāņa Jaunsudrabiņa iela 11 jeb senāk "Bragišķi" – māja, kurā dažus gadus pie māsīcas dzīvojis Sēlijas rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Pie mājas ir piemiņas akmens rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam.
Vēl Kaplavas pagasts lepojas ar to, ka 1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Pēteris Pauls Jozuus. 1912. gadā Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks Atis Ķeniņš.
Veckaplavas ciema etnogrāfiskā apbūve
Veckaplavas ciemā saglabājusies Sēlijas pareizticīgo zemnieku-zvejnieku vēsturiskā apbūve. Veckaplavas ciems ir viens no etnogrāfiski un arhitektoniski vērtīgākajiem Sēlijas austrumu ciemiem. Viensētām doti īsti latviski vārdi, piemēram, "Senči", "Ķirši" un "Kalni".
Daugavas plūdums gar Sēlijas krastiem sākas tieši Kaplavas pagastā. Sēlijas baltie lielceļi vijas arī Kaplavas pagastā un aicina doties ceļā. Var izstaigāt taku Aizvējiņu pilskalna nogāzē vai Sproģu gravu Daugavas kreisajā krastā un palūkoties uz Daugavu no Adamovas kraujas.
Visa Kaplavas pagasta teritorija ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (dibināts 1990. g.), daļa teritorijas – dabas parkā "Daugavas loki" (dibināts 1990. g.). Nozīmīgs dabas piemineklis ir Vecbornes muižas parks ar tā īpatnējo augu valsti; te aug tūjas, mūžzaļie ciedru koki, Sibīrijas lapegles, ļoti interesants koks – "lietussargs". Varnavičos pie skolas aug viena no dižākajām priedēm Latvijā (apkārtmērs 4,2 m).
