Krustpilī iemūžina Latvijā retu, bet krāšņu parādību – kā to var novērot?

Gaismas pīlāri, no angļu valodas – light pillars – ir atmosfēras parādība. Tāpat pīlārus mēdz saukt par gaismas stabiem.

Debesīs redzamā gaisma nav fizisks stabs gaisā, bet gan optisks efekts, skaidro Bergšteins. Optiskā parādība mums redzama kā vertikāla gaismas kolonna virs vai zem spilgta gaismas avota, kā, piemēram, ielu apgaismojuma, luksofora, prožektoriem.

"Šo efektu rada gaismas atstarošanās no sīkiem, un, kas svarīgi, plakanas formas ledus kristāliem, kas virmo atmosfērā. Būtībā šie kristāli darbojas kā miljoniem sīku "spoguļu". Tie atstaro gaismu vērotāja virzienā, radot ilūziju par vertikālu gaismas stabu," Bergšteins izklāsta, kādos apstākļos ir iespējams novērot optisko parādību.

Lai veidotos gaismas pīlāri, ārā jābūt pietiekami aukstam gaisam, vismaz -10° salam. Taču arī biezai sniega kārtai uz zemes. Tāpat būtiski, lai pūstu mērens vējš, kas ļauj ledus kristāliņiem uzvirmot gaisā, kā arī – spilgtam gaismas avotam.

A breathtaking scene of glowing light pillars created as streetlights bounce off floating ice crystals in –30°C cold pic.twitter.com/YBrNugwS5b

— Astropics (@astro4pics) December 16, 2025

Ir gadījumi, ka gaismas pīlāri veidojas siltākā gaisa temperatūrā. Galvenais nosacījums, kā norāda Bergšteins, ir, lai gaisā atrastos plakanas formas ledus kristāliņi. "Ļoti retos gadījumos gaismas pīlāri var būt novērojami arī vasarā, tikai tad tie veidojas spalvu mākoņos, kas atrodas vairāku kilometru augstumā un stabi ir krietni blāvāki un īslaicīgāki nekā tie, kas veidojas ziemā," teic laika ziņu moderators.

Latvijā gaismas pīlāri ir novērojami gandrīz katru ziemu.  Tomēr tā ir salīdzinoši reta optiska parādība, īpaši, ja salīdzina ar, piemēram, saules un Mēness "halo" – tā viena gada laikā novērojama desmitiem reižu. Savukārt gaismas stabi lielākoties novērojami vien pāris reižu ziemas laikā.