Lava savā ceļā nesaudzē neko: kā strādā tūristu pacēlājs uz Eiropas aktīvākā vulkāna nogāzes?

Etna ir ne tikai Eiropas lielākais vulkāns, bet arī viens no aktīvākajiem kontinentā. Tās nogāzēs ik gadu ierodas aptuveni 1,5 miljoni apmeklētāju, tostarp pārgājienu cienītāji un alpīnisti. Taču ne visi vēlas mērot ceļu līdz virsotnei kājām.

Tiem, kuri vēlas baudīt iespaidīgos skatus bez ilga kāpiena, pieejams trošu ceļš "Funivia dell’Etna", kas 15 minūšu laikā nogādā apmeklētājus no Rifudžo Sapjencas stacijas līdz aptuveni 2500 metru augstumam.

Kā vēsta ziņu aģentūra "Associated Press", ideja par trošu ceļa izbūvi radās jau 1953. gadā. Uzņēmuma īpašnieks Frančesko Ruso Morozoli stāsta, ka projektu aizsāka grāfs Dino Lora Totīno. "Viņš nolēma ieguldīt Sicīlijā, turklāt vulkānā. Viņš bija redzējis tikai kalnus un izlēma uzbūvēt šo trošu ceļu, izaicinot vulkāna spēku," sacīja Morozoli.

Neraugoties uz acīmredzamajiem riskiem, trošu ceļš darbu sāka 1966. gadā. Tomēr vulkāns uzņēmējiem nav ļāvis aizmirst, kurš šeit nosaka noteikumus.

Morozoli atklāj, ka sešu gadu desmitu laikā izvirdumi trošu ceļu pilnībā iznīcinājuši piecas reizes. Īpaši spilgti viņš atceras 2001. gada notikumus, kad ģimene bija gandrīz pabeigusi kārtējo atjaunošanas projektu. "Mans tēvs devās uz banku un paņēma kredītu, lai sistēmu atjaunotu. Tas tika paveikts rekordīsā laikā, mazāk nekā gada laikā. Taču nedēļu pirms atklāšanas vēl viens izvirdums visu atkal noslaucīja no zemes virsas," stāsta Morozoli.

Tomēr ģimene neesot padevusies. "Tēvs nezaudēja drosmi. Viņš atgriezās bankā, paņēma vēl vienu aizdevumu, un mēs sistēmu uzbūvējām no jauna."

Mūsdienās Etna sasniedz aptuveni 3350 metru augstumu, bet tās diametrs ir aptuveni 35 kilometri. Ja laika apstākļi un vulkāniskā aktivitāte to ļauj, tūristi var doties vēl augstāk, izmantojot apvidus transportu, kas ved līdz aptuveni 2900 metru augstumam.

Tomēr trošu ceļa uzturēšana pie aktīva vulkāna sagādā virkni izaicinājumu. Uzņēmuma darbības direktors Vinčenco Ruso norāda, ka vulkāna izdalītās gāzes un tvaiki būtiski paātrina metāla konstrukciju koroziju.

"Ir daudz tvaiku un gāzu, kas veicina korozijas procesus. Turklāt netālu atrodas jūra. Šo faktoru kombinācija rada nopietnas problēmas ar metāla oksidēšanos," skaidro Ruso.

Papildu izaicinājumus rada spēcīgs vējš un vulkāniskā aktivitāte, kas var izraisīt pēkšņus elektroapgādes traucējumus. Taču uzņēmums šādām situācijām esot gatavs. "Rezerves ģenerators ieslēdzas aptuveni 15 sekunžu laikā, un pakalpojuma sniegšana tiek atsākta."

Gadu desmitiem ilgā pieredze ģimenei esot iemācījusi vienu svarīgu lietu: dzīvojot un strādājot līdzās Eiropas aktīvākajam vulkānam, neko nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu.