Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" un pirmais kuģis ar Latvijas karogu: ko stāsta jūrniecības vēsture

No senajiem ūdensceļiem un kolonijām līdz Ainažu jūrskolai, tālbraucēju buriniekiem un pirmajam kuģim ar sarkanbaltsarkano karogu – jūrniecības vēsture glabā daudz stāstu, kas apliecina mūsu stipro saikni ar jūru.

Drosmīgi kapteiņi un uzņēmīgi kuģu būvētāji gadsimtiem nesuši Latvijas vārdu pasaulē, taču daudzu likteņi palikuši mazāk pamanīti. Zvejnieksvētkos kanāls "National Geographic" aicina atskatīties uz spilgtākajiem notikumiem Latvijas jūrniecības vēsturē.

Ūdensceļi, ostas un tirdzniecības sākums

Kuģošanas pirmsākumi tagadējās Latvijas teritorijā meklējami jau laikā, kad cilvēki sāka apmesties uz pastāvīgu dzīvi Baltijas jūras piekrastē un lielāko upju tuvumā. Ūdensceļi palīdzēja gan pārvietoties, gan zvejot un tirgoties.

Laika gaitā jūrniecība turpināja attīstīties. Īpaši nozīmīga bija Rīgas ostas iesaiste Hanzas savienībā 13. gadsimta beigās, kas sevišķi veicināja tirdzniecības attīstību.

Kolonijas Tobāgo un Gambijā

17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) vēlējās iesaistīt hercogisti tā laika aizjūras tirdzniecībā un paplašināt ietekmi ārpus Eiropas. Hercoga ieceres īstenojās 17. gadsimta vidū: 1651. gadā Kurzeme ieguva Svētā Andreja salu Gambijas upē Rietumāfrikā, savukārt dažus gadus vēlāk Kurzemes klātbūtne nostiprinājās arī Tobāgo salā Karību jūrā, kur tika izveidota kolonija Jaunkurzeme.

Tomēr ieceres drīz vien apsīka, jo trūka gan resursu, gan militārā spēka, lai tik tālas teritorijas ilgstoši uzturētu un aizstāvētu, un salas nonāca citu spēku kontrolē. Gambija neatkarību no Apvienotās Karalistes ieguva 1965. gada 18. februārī, savukārt Tobāgo mūsdienās ir daļa no Trinidādas un Tobāgo, kas par neatkarīgu valsti kļuva 1962. gada 31. augustā.

"Latvji, brauciet jūriņā!"

19. gadsimtā jūra daudziem latviešiem kļuva par iespēju izrauties plašajā pasaulē, tā deva profesiju, ienākumus un iespēju redzēt ostas un valstis, par kurām liela daļa cilvēku tolaik zināja tikai no nostāstiem.

Jaunlatviešu kustības dalībnieks un publicists Krišjānis Valdemārs (1825–1891) jūrniecības vēsturē iegājis kā cilvēks, kas aktīvi mudināja latviešus pievērsties jūrai. Tieši viņam pieder slavenais sauklis "Latvji, brauciet jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!". Valdemārs 19. gadsimtā iesniedza priekšlikumus par kuģniecības attīstību Baltijas jūras piekrastē un aktīvi atbalstīja jūrniecības izglītību.

Ainaži – vieta, kur piekrastes puiši kļuva par kapteiņiem

1864. gadā ar Krišjāņa Valdemāra līdzdalību tika izveidota Ainažu jūrskola. Tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Latvijas jūrniecības vēsturē, jo deva iespēju piekrastes jauniešiem kļūt par izglītotiem stūrmaņiem un kapteiņiem.

Ainažu jūrskolā mācīties varēja arī pavisam vienkārši ļaudis – savam laikam tā bija ļoti demokrātiska izglītības iestāde, kur mācības notika pilnībā bez maksas. Mūsdienās apskatei pieejams Ainažu jūrskolas muzejs, kurā var iepazīt skolas vēsturi, tās audzēkņu stāstus un Latvijas jūrniecības izglītības pirmsākumus.

Ne tikai talantīgi jūrnieki, bet arī izcili kuģu būvētāji

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Kurzemes un Vidzemes piekraste bija nozīmīga buru kuģu būves vieta. Līdz 20. gadsimta sākumam šeit tika uzbūvēti apmēram 550 tālbraucēju burinieki.

Pirmais kuģis ar Latvijas karogu

Pēc Latvijas valsts dibināšanas īpašu vietu jūrniecības vēsturē ieņēma tvaikonis "Maiga" – tas bija pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Nākamā gada sākumā valsts karogs tika pacelts arī uz tvaikoņiem "Windau" un "Saratow", kurš savukārt zināms kā kuģis, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja vairāk nekā divus mēnešus, rodot patvērumu pēc vācu spēku organizētā apvērsuma Liepājā.

Ledlauzis ar simbolisku vārdu

Latvijas flotē bija arī jūras ledlauzis "Krišjānis Valdemārs", kas savu pirmo braucienu veica 1926. gadā. To izmantoja ne tikai kuģu ceļu atbrīvošanai no ledus, bet arī valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs. Otrā pasaules kara laikā kuģis nogrima, un tā vraks aizvien atrodas Somu jūras līcī Mohni salas apkārtnē pie Jumindas raga.

11. jūlijs – Jūras svētki

Arī šogad 11. jūlijā Zvejnieku un Jūras svētki norisināsies vairākās Latvijas vietās. Dažviet uzmanības centrā būs koncerti un vakara balles, citviet – ģimenes aktivitātes, tirdziņi, laivu parādes un jūras tematikai veltītas norises.

"National Geographic" piedāvā īsu pasākumu apkopojumu – izvēlies sev tīkamāko un dodies svinēt jūru!

Pāvilostā

Pāvilostā notiks dažādas aktivitātes gan lieliem, gan maziem. 11. jūlijā, pirmajā dienas pusē, Pāvilostas muzejā būs apskatāma Viļņa un Intas Beihmaņu gleznu izstāde, savukārt netālu no muzeja norisināsies svētku tirgus.

Ostā varēs baudīt grupas "Roja" koncertu, kā arī jahtu un laivu parādi. Visas dienas garumā būs iespēja vizināties ar laivu pa Sakas upi un jūru (par maksu). Vakara noslēgumu no pulksten 22.00 līdz pat pulksten 3.30 varēs pavadīt Upesmuižas parka estrādē kopā ar grupu "Galaktika" un DJ J-One (ieeja 10 eiro).

Ventspilī

Jūras svētki Ventspilī "Zemūdens ziedu deja" norisināsies 11. jūlijā, ar pirmsspēli 10. jūlijā un ģimenes programmu 12. jūlijā. Ostas ielas promenādes jaunajā daļā notiks Neptūna sagaidīšana un uzstāsies "Sudden Lights", "Lādezers" un Jurģis Namejs Zvejnieks. Dienas pasākumi būs bez maksas, bet vakara koncerts ar "Sudden Lights" maksās 15 eiro iepriekšpārdošanā un 20 eiro uz vietas.

Liepājā

11. jūlijā Liepājā svētku rotā tērpsies gan pludmale, gan parki. Apmeklētājus gaidīs plaša mūzikas, kā arī izzinoša un izklaidējoša programma. Jūras svētkus atklās bērnu popgrupas, pēc kurām būs skatāma Liepājas Leļļu teātra izrāde "Puksīšballe". Pa dienu uzstāsies grupas "Aģenti" un "Elpo", savukārt vakarā Liepāju pieskandinās "YŪT", "Autobuss debesīs" un Aija Andrejeva.

Visu dienu varēs baudīt ielu teātra un cirka priekšnesumus, apmeklēt radošās darbnīcas bērniem, piemēram, smilšu skulptūru veidošanu, Jūras vēja laboratoriju un amatnieku tirdziņu.

Salacgrīvā

Salacgrīvas centrā jau no paša rīta (pulksten 9.00) norisināsies plaša bezmaksas svētku programma. Visu dienu notiks amatnieku un mājražotāju tirgus ar gardumiem, radošās darbnīcas, kā arī atrakcijas un aktivitātes lieliem un maziem.  Pulksten 11.00 uzstāsies Aivars Birzmalis un Mārtiņš Kanters ar koncertu "Piparmētru tēja". Savukārt pēcāk gaidāms Salacgrīvas akordeonu ansamblis, taiko bungu grupa, Antras Stafeckas akustiskais koncerts, bet pulksten 15.30 ballīte pie upes ar grupu "Sestā jūdze".

Būs arī vakara programma, uz kuru biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā. Tajā uzstāsies "Lauku Muzikanti", Intars Busulis, Žoržs Siksna, Miks Galvanovskis, Fiņķis, "Līvi" un DJ Kapteinis Reinis.

Rojā

Zvejnieksvētki Rojā notiks 11. jūlijā pludmalē un estrādē. Dienas programma būs bez maksas, tajā gaidāma Neptūna ierašanās, spēkavīru sacensības, Martas un Neftali saksofonkoncerts, bērnu izrāde "Gārfīlda un Pluto jūras zivju piedzīvojumi", kā arī tirdziņš. Apmeklētājus izklaidēs radio Runā Roja un DJ Ufo Karuseļi. Uzstāsies Ivo Fomins, Viktors Zemgals un Beāte Meldere.

Kamēr Latvijas piekraste aicina neaizmirst vietējās jūrniecības tradīcijas, pasaulē netrūkst teiku un nostāstu par leģendāriem jūrasbraucējiem, bez vēsts pazudušiem kuģiem un piedzīvojumu kāriem dārgumu meklētājiem.

Par kuģošanas prasmēm un cilvēka saikni ar jūru vēsta arī jaunais "National Geographic" dokumentālais raidījums "Jūrasbraucēji: Klusā okeāna dzīļu noslēpumi", kura pirmās sezonas abas sērijas būs skatāmas piektdien, 17. jūlijā, pulksten 21.00.

No koraļļu rifiem un salu piekrastēm līdz atklāta okeāna maršrutiem, ko veido vienīgi zvaigznes, straumes un vēji. Katrā sērijā tiks izcelti cilvēki, kas ikdienā strādā, lai izprastu un aizsargātu šo plašo ekosistēmu , dokumentējot jūras dzīvību, pētot klimata ietekmi, atbalstot dabas aizsardzības centienus un saglabājot kultūras tradīcijas, kas paaudzēm ilgi ir vadījušas okeāna ceļojumus.