Līdz 1. augustam apmeklētājiem slēgta Ķikana un Irbes upes grīva
Lai atjaunotu kādreizējo mazo zīriņu populāciju Kurzemē, no 1. aprīļa līdz 1. augustam apmeklētājiem slēgta Ķikana un Irbes upes grīva, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Šajā laikā atpūtai un pastaigām pludmalē vajadzētu izvēlēties zonas un maršrutus, kas nešķērso minētās teritorijas, jo īpaši rūpējoties, lai arī līdzi paņemtie suņi nešķērsotu iežogotās teritorijas.
Kā skaidro DAP, pilnībā slēgta ir ap 1,4 kilometrus gara liedaga un kāpas strēle starp Irbes kreiso krastu un jūru Ventspils novadā. Savukārt Ķikana grīvā slēgts aptuveni 600 m garš pludmales un kāpu posms, ko cilvēki var šķērsot gar jūras malu, lieki neuzkavējoties un turot suni īsā pavadā
Šobrīd Latvijā ligzdo vairs tikai 70 līdz 100 mazo zīriņu pāru, un to skaits turpina samazināties. Tādēļ visvairāk apdraudētā liedagā ligzdojošo putnu suga ir mazais zīriņš. Tomēr šajās pašās vietās ligzdo un mieru novērtē arī upes un smilšu tārtiņi, upes un jūras zīriņi, kā arī jūras žagata, skaidro eksperti.
"Aprīlī no siltajām zemēm atgriežas ceļojošie putni un ierodas ligzdotāji – zīriņi, tārtiņi un citas sugas, kas piekrasti izmanto par ēdamistabu un bērnistabu. Vēl 2014. gadā Irbes grīva bija nozīmīga mazā zīriņa ligzdošanas vieta Latvijā un visā Eiropā, bet šobrīd tā vairs nav. Tomēr dabā katrs augs vai dzīvnieks, tostarp putns, pilda noteiktu funkciju. To saudzēšana, īpaši vairošanās laikā, ļauj saglabāt pilnvērtīgu barības ķēdi, nodrošinot līdzsvaru starp sugām, nedzīvo dabu un cilvēku. Dabas saglabāšanā ir nepieciešama arī sistemātiska un apzināta cilvēka līdzdarbošanās. Šajā gadījumā – atturēšanās apmeklēt divas liedaga teritorijas," teic Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Šie putni ligzdas ierīko liedaga smiltīs, tādēļ tās bieži pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi un cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi.
Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.
Eksperti brīdina, ka putnu mieram īpaši traucē mājdzīvnieka atrašanās liedagā. Suņi saož un pamana gan ligzdas, gan putnus. Manot liedagā suni, pieaugušie putni pamet savas ligzdas, tādejādi pakļaujot olas vai mazuļus bojāejas riskam, bet nelidojošie mazuļi kļūst par vieglu medījumu, teikts DAP paziņojumā.
"Putniem ligzdošanas periodā nepieciešams miers. Analizējot situāciju, sapratām, ka to varam nodrošināt tikai norobežojot teritoriju. Aicinām cilvēkus ar sapratni un atbildīgi izturēties pret šiem terminētajiem ierobežojumiem, jo diemžēl šo sugu pārstāvji nevar izvēlēties ligzdošanu citviet, kamēr mums ir ļoti plašs piedāvājumu klāsts pastaigu maršrutiem," pauž Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojuma nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
