Monblāna pakājē baltajā sniegā ņirb mazo slēpotāju košie slēpošanas kostīmi. Mazie sportisti apauj kājas, piesprādzē slēpes un dodas baudīt nobraucienus pa lēzenākajām nogāzēm. Kādam šī ir pirmā slēpošanas reize, cits jau iemanījies pieveikt kalnu bez kritieniem.
Mazākajam slēpotājam šajā grupā ir vien trīs gadiņi. Instruktori saka – jau pirmajās reizēs var noteikt, vai bērnam ir vai nav potenciāls izaugt par profesionālu slēpotāju.
"Mēs redzam, kuri bērni ir motivēti, ātrāki un ļoti ātri saprot, ko mēs sakām, viņi zina, kāpec ir šeit."
Francijas olimpiskais kalnu slēpotājs Blēzs Gīzendanners, kurš piedalījās 2018. un 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, ir pārliecināts, ka veiksmīgākie slēpotāji ir tie, kuri dzimuši un auguši lielo kalnu tuvumā.
"Domāju, ka mani vecāki mani uzvilka uz slēpēm tikko sāku staigāt. Tagad varu pateikt, ka tā bija sava veida dāvana, ko esmu no viņiem saņēmis. Arī, augot Šamonī ielejā, noteikti bija vieglāk, dzīvot kalnos, tik tuvu nogāzei, tāpēc es domāju, ka tas ir tāpat kā ar visu pārējo – kad sāc ļoti agrā bērnībā, viss ir daudz vieglāk."
Tikmēr mazajiem slēpotājiem pārliecība pieaug ar katru nobraucienu. Pirmā nodarbība ir noslēgusies, un daudziem šodien sākās lielie sapņi par dalību olipmpiskajās spēlēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
