Ne tikai krāšņas hortenzijas – atklājam "Jura sapņu dārza" noslēpumus

"Jura sapņu dārzs" tika atvērts 25. jūlijā, Jēkabos, kas latviešiem ir saimnieku diena. Dārzs tapa trīs gadus. Pirmās 105 hortenzijas tika iestādītas 2023. gada jūlijā, lai priecētu pirtiņas priekšā esošo teritoriju, bez ieceres un nojausmas, ka kādreiz taps tik liels dārzs, kuru varēs aplūkot ikviens.

Kad pirmās 100 hortenzijas bija iestādītas, Jurim bija sajūta, ka vajag ko lielāku. Viņš ir savas dzimtās vietas patriots. Viņš vienmēr atbalsta vietējās aktivitātes un tagad var lepoties, ka Neretā, Leišmalītē ir par vienu skaistu vietu vairāk.

"Ideja par dārzu bija tikai un vienīgi man pašam. Ģimene šajā jautājumā bija diezgan skeptiska," stāvot pie pirmās hortenziju dobes, saka Juris un lepni nosaka: "Dārzs ir atvilinājis atpakaļ meitu. Viens, bez ģimenes atbalsta, es nespētu to izdarīt." Dārza nosaukumu izdomāja Jura sieva Sigita.

Saimnieka Jura mīļākā hortenziju šķirne ir "Living Pink & Rose". Kura tā ir, atradīsi dārzā, jo pie hortenzijām ir izvietota informācija par šķirni, izmēriem un mazu foto ar ziedkopas skatu ziedēšanas maksimumā.

Trīs zaļās pudeļu egles

"Jura sapņu dārzs" ir pie P73 ceļa (Vecumnieki – Nereta – Subate), kur pirms vairākiem gadiem braucēju uzmanību piesaistīja zaļas pudeļu egles. No ceļa bija grūti saprast, no kādām pudelēm tās celtas. Pirmā doma bija, ka viesu nama ciemiņi izdzēruši tik daudz šampanieša, ka saimnieks no tām sākumā izveidoja vienu un pēc tam vēl divas egles.

Saimnieks sarunā atklāj noslēpumu, ka egles ir no franču minerālūdens pudelēm "Perrier". Tas ir Jura mīļākais minerālūdens, vienīgais, ko lieto ikdienā. Pudeles sāka krāties vēl pirms Latvijā ieviesa depozīta sistēmu un, kad šķūnītis bija pilns, radās ideja par pudeļu eglēm. Juris sarunā neslēpj, ka bija skeptiķi, kas apšaubīja to estētisko pievilcību. Tagad nav šaubu, tās iederas kalna ainavā.

Pavasarī ap eglēm aug narcises, bet ap Ziemassvētku laiku tās ir skaisti izgaismotas, kā bākas tumšajās ziemas naktīs tās rada ceļu ceļiniekiem.

Krāsainie putnu būrīši

Krāšņais hortenziju dārzs slēpjas aiz kalna. Braucot stāvajā kalnā, gar malām saimnieks sastādījis hortenzijas un kokos izlicis krāsainos putnu būrīšus.

Nu jau dārza teritorijā ir 205 krāsoti putnu būrīši, ko Juris katru gadu Lieldienās krāso un skaitu papildina. "Citi Lieldienās krāso olas, es putnu būrus," smaidot stāsta Juris.

Viņam gan esot teikts, ka krāsainos būros putni neligzdo, bet viņš gan ir novērojis, ka putni ir pieņēmuši krāsainās mājas, un visvairāk ligzdo violetas krāsas būrīšos.

Sapnis ar noslēpumiem

Svētdienas vakarā, uzbraucot kalna galā, pavērās elpu aizraujošs skats – tūkstošiem hortenziju, skaisti dīķi ar ūdensrozēm, kuros saimnieks Juris pēc darba dienas atpūšas, barojot zivis un makšķerējot.

Vēl pēdējie darbi ritēja pie skaistas kases mājiņas un pa grantēto celiņu no lapenes pār tiltiņu pretim nāca smaidīgs dārza saimnieks, kas aicināja apskatīt dārzu un nesatraukties, ka līdz dārza slēgšanai ir palikusi pusstunda:

"Droši staigājiet, apskatiet visu. Noteikti uzkāpiet skatu tornī. To paspējām vēl pabeigt pirms dārza atvēršanas. No dārza līdz eglēm ir izpļauts celiņš. Droši apskatiet pudeļu egles tuvumā. Bērzu bizītē ir noslēpies "Kalnamiķelānu" lielais jeb Sievu akmens."

Pār tiltiņu viesus sagaida arka "Jura sapņu dārzs". Skaista, un, kā izrādās, arī tā ir ar savu noslēpumu.

Arku būvēja Jura topošais znots Jānis un tās burti ir no konjaka pudeļu korķiem. Arī tos Juris gadu gaitā ir sakrājis.

"Ģimenē uz svētkiem šis konjaks ir iecienīts. Viens pats jau gluži visus neizdzēru, palīdzēja ģimene un draugi," smaidot saka Juris un viņam piebalso gan sieva Sigita, gan meita Signe un smejoties nosaka: "Vēl viens tēta hobijs – konjaka korķu krāšana."

Dārzā, gar bruģētajām taciņām izveidotas skaistas hortenziju dobes, ar soliņiem un šūpolēm, kur piesēst un baudīt dārza skaistumu un gūt mieru.

Saimnieks hortenzijas iepirka no deviņām dažādām vietām gan Latvijā, gan Lietuvā. Dārzā ir tikai skarainās hortenzijas un tās tika atrastas kokaudzētavā "Baltezers", Ilmāra Zirņa hortenziju dārzā, "Dreiliņu stādos", "Siguldas dārzniekā", "Meža Rasās", "Andriūnu šeimos ūkis" un vēl citās stādaudzētavās.

Pirmās 100 hortenzijas tika iestādītas ar lāpstu, bet lielajā dārzā jau vajadzēja gan tehniku, gan vairāk cilvēkus. Visvecākajam cilvēkam, kas piedalījās hortenziju dārza tapšanā, bija 60 gadi.

Īpaši skaista ir dobe sirds formā, kuras vidū ir soliņš. Apkārt ir iestādītas sārtās hortenzijas, kas skaisti iekrāso sirdi.

Dārzā savu vietu ir atraduši melnie kurmīši un citas dārza skulptūras, kuras no celtniecības putām veidoja Ilona no Asares, Jēkabpils novadā. Aiz skatutoņa pļavā staigā stārķis, par kuru Juris saka: "Tas jau ir biežs viesis dārzā. Viņam patīk ar lielo knābi pārbaudīt kurmju izturību."

Tāpat dārzā ir mūžībā aizsaukta akmeņkaļa Aivara Kerliņa akmens skulptūra kaķis.

Pat atkritumu tvertnes ir kā mākslas darbi. Jurim ir svarīgi, lai viss ir skaisti un iederas dārzā, ta teikt katra lieta papildina viena otru.

No skatu torņa putna lidojumā var redzēt dārza rakstus, kurus veido bruģētās taciņas, hortenziju rindas un dīķi ar ūdensrozēm.

Meitene ar balodi

Starp pirmajām Jura stādītajām hortenzijām stāv meitenītes ar balodi skulptūra, ko Juris pats atjaunoja.

Meitenes skulptūra ir vairāk nekā 60 gadus veca. Tā agrāk atradās pie Neretas kultūras centra, tad nonāca bērnudārzā. Savulaik Juris to iemainīja pret trīs meitas Signes rotaļlietu maisiem, jo bērnudārzā to atzina par bīstamu – balodim bija nokritusi galva.

Juris lepojas, ka viņš šo meitenītes skulptūru izglāba, atjaunojot un pārkrāsojot. Tagad tā atrodas starp dārza hortenzijām.

Meitenei rokās ir "Miera balodis". Dārza saimnieks min, ka padomju laikā Latvijā šādas meitenītes skulptūras bija vairākas. Pārsvarā atradās parkos. Arī Viesītē tāda bija parkā, taču šī gan nav no Viesītes.

Sena kulta vieta no Jaunsudrabiņa "Zaļās grāmatas"

"Jura sapņu dārzā" ir iespēja apskatīt "Kalnamiķelānu" lielo jeb Sievu akmeni, kas glabā senas teikas un īpašu enerģiju.

"Kalnamiķelānu" lielais jeb Sievu akmens ir sena kulta vieta, sūnām apaudzis, asām šķautnēm, jo daudzkārt mēģināts saspridzināt. Akmens augšpusē lēzena iedobe.

Teika stāsta, ka, sēžot iedobē akmens augšpusē, jaunās sievas izlūgušās svētību, lai ģimenē būtu daudz bērnu. Akmens ir dziļi iegrimis zemē. Pa slīpumu apmēram 1,2 metru garumā tas iznāk zemes virspusē.

Tas ir ne tikai interesants dabas veidojums, bet arī kultūras piemineklis, kas liecina par mūsu senču ticību, paražām un saikni ar dabu.

Akmeņi, tāpat kā koki, vēstī par cilvēku dzīvē un dabā notiekošajām pārmaiņām. Šī ir vieta, kur apstājas laiks un runā vēsture.

Šis akmens ir minēts arī novadnieka Jāņa Jaunsudrabiņa darba "Zaļā grāmatas" tēlojumā "Es mācos dancos": "Uz Kalnamiķelānu kalnu es ik dienu biju skatījies ar ilgošanos kādreiz tur augšā stāvēt un noraudzīties uz plašu apkārtni.

… Un mēs skrējām visi trīs uz bērzu birzi pašā kalna galā. … Birzs slavenība bija akmens…"

Nu ik viens var aiziet uz Kalnamiķelānu kalna bērzu birzi pie lielā akmens un no augšas noraudzīties uz plašo hortenziju dārzu.

J. Jaunsudrabiņa bērnības mājas "Riekstiņi" otrpus lielajam ceļam.

Piepildot savu sapni, Juris savā ziņā ir piepildījis arī mazā Jāņa Jaunsudrabiņa sapni, pārvēršot "Kalnamiķelānu" kalna pakāji par skaistu vietu.

Lai arī vasaras dienas garums saīsinās, "Jura sapņu dārzs" ir skaists arī iestājoties krēslai, kad izgaismojas dārza celiņi.

"Jura sapņu dārzs" no pirmdienas līdz ceturtdienai ir atvērts no pulksten 11.00 līdz 19.00, nedēļas nogalē – no piektdienas līdz svētdienai no pulksten 10 līdz 19.00. Ieeja 6 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam bez maksas. Norēķini tikai skaidrā naudā.