Pēc vēsturiskas kartes publicēšanas Nīderlandes ciematā notiek nacistu dārgumu medības
Janvāra sākumā Nīderlandes Nacionālais arhīvs publicēja vēsturisku, ar roku zīmētu karti, kurā it kā atzīmēta Otrā pasaules kara laikā nacistu sazagto dārglietu atrašanās vieta. Tā kā nav izslēgts, ka dārgumi joprojām varētu dusēt zem zemes, Omerenas ciematu nu steiguši šturmēt lērums dārglietu mednieku, vēsta "’Associated Press’’.
Nīderlandes Nacionālais arhīvs ik gadu janvārī publicē tūkstošiem senu dokumentu, lai vēsturnieki tos varētu izmantot izpētei. Arī šis gads nav bijis izņēmums. Lielākā daļa no 3. janvārī publicētajiem dokumentiem palika nepamanīti, taču galveno uzmanību piesaistījusi nacistu karavīra ar roku zīmēta karte – lauku ceļa šķērsgriezuma zīmējums ar sarkanu "’X’’ atzīmi starp trim papeļu kokiem.
"’Mēs atradām publisku ierakstu Nīderlandes Īpašuma pārvaldības institūta kartotēkā, kurā stāstīts par vairākiem mēģinājumiem atgūt pēc [Otrā] pasaules kara nolaupītos juvelierizstrādājumus. Un šajā ierakstā ir karte, kuru zīmējis vācu karavīrs, kurš bija liecinieks šī laupījuma, dārgumu apglabāšanai,’’ stāsta Nacionālā arhīva pētniece Anneta Vālkensa.
Vācu karavīrs savās liecībās norāda, ka viņa rota atradās Arnhemā 1944. gada augustā, kad notika sprādziens. Tas trāpīja bankas ēkai, tostarp glabātuvei, kā dēļ viss, kas tur atradās, sprādziena ietekmē nonāca uz ielas.
Nacistu karavīri visu, ko varēja, sabāza kabatās un noglabāja munīciju kastēs, tās slēpjot vairāku mēnešu garumā. Ap 1945. gada aprīli Arnhemas virzienā nāca Nīderlandes sabiedrotie, kas bija bridīs, kad vācu karavīriem "’sāka degt zeme zem kājām’’. Sazagtās bagātības nebija iespējams ņemt līdzi, tādēļ nacisti nolēma tās aprakt tur, kur tobrīd atradās.
"’Associated Press’’ atzīmē, ka karti zīmējušais karavīru Berlīnē pēc kara intervējuši Nīderlandes militāristi. Nacionālajam arhīvam gan nav zināms, vai viņš joprojām ir dzīvs, kā arī viņa vārds netiek atklāts Eiropas Savienības privātuma politikas dēļ.
Nīderlandes varas iestādes, izmantojot šo karti un karavīra liecību, jau reiz, 1947. gadā, mēģinājušas dārgumus atrast. Pirmajā mēģinājumā zeme bija sasalusi, tāpēc centieni uzrakt zemi bija nesekmīgi. Savukārt vēlāk, atgriežoties notikuma vietā, varas iestādēm neko neizdevās atrast.
Līdz ar to, ļoti iespējams, apraktās dārglietas kāds cits jau sen ir piesavinājies. Tomēr šī iespējamība neattur ne tikai vietējos Omerenas iedzīvotājus, bet arī ciema viesus pašiem pārliecināties, ka dārgumu šeit vairs nav. Par to arī liecina viscaur ciemata teritorijā saradušās bedres.
"’Tās, protams, ir iespaidīgas ziņas, kas aizrāvušas visu ciematu. Tomēr ne tikai mūsu ciems, arī cilvēki no citurienes [uz to pavelkas]. Daudz cilvēku ir spontāni rakuši vietās, kur, viņuprāt, ir aprakti dārgumi, uz kuriem norāda metāla detektori,’’ stāsta vietējais iedzīvotājs Marko Rūdvelds.
Pagaidām gan neviens nav ziņojis, ka būtu izdevies kaut ko atrast.
Jāpiebilst, ka ne visi vietējie iedzīvotāji uz nacistu dārgumu medībām raugās pozitīvi. Piemēram, Ria van Tuils van Neeboss šīm "’muļķībām’’ netic, bet vienlaikus arī saprot, kāpēc citus šī iespējamība aizrāvusi. Sieviete arī norāda – nelāgi ir tas, ka daļa dārglietu meklētāju tik izmisīgi kaut ko vēlas atrast, ka arī nekaunīgi rakājas, kur vien grib. Saņemtas arī ziņas, ka zeme uzrakta privātīpašumu teritorijās.
Kā atbildes reakciju Burenas pašvaldība, kurā ietilpst arī Omerenas ciems, savā tīmekļa vietnē publicējusi paziņojumu, norādot, ka pašvaldībā ieviests metāla detektoru izmantošanas aizliegums. Tāpat amatpersonas brīdinājušas, ka konkrētā teritorija ir Otrā pasaules kara frontes līnija, kā dēļ šādas dārgumu medības nav visai droša izprieca.
