Noslēpumainā Bebrenes muižas pazeme iegūst jaunu elpu

Bebrenes muižas vēsturiskie pagrabi un pazemes tunelis ir īpaša muižas apbūves daļa, kas glabā liecības par tās pagātni. Līdz šim maz izmantotās telpas projekta rezultātā ieguvušas jaunu pielietojumu, vienlaikus saglabājot to savdabīgo vēsturisko noskaņu.

Projekta ietvaros veikti nozīmīgi atjaunošanas darbi. Sakārtota muižas ziemeļu terase, atjaunojot tās konstrukciju, izbūvējot hidroizolāciju un lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu, kā arī ierīkojot jaunu terases segumu. Šie risinājumi palīdzēs pasargāt zem terases esošās vēsturiskās telpas no mitruma ietekmes un veicinās to saglabāšanu ilgtermiņā.

Atjaunots arī pazemes tunelis, veicot tā pārseguma atjaunošanu un hidroizolācijas izbūvi, kā arī sakārtojot teritoriju virs tuneļa. Vēsturiskajās pagraba telpās un tunelī atjaunotas bojātās mūra vietas, attīrītas un apstrādātas sienas, ķieģeļu velves un grīdas, saglabājot telpu vēsturisko raksturu.

Pagrabos un tunelī ierīkota jauna elektroinstalācija un apgaismojums. Vēsturiskajai videi pieskaņotie gaismekļi izceļ ķieģeļu velves, mūra konstrukcijas un citas arhitektoniskās detaļas, radot īpašu noskaņu un piemērotu vidi kultūras un izziņas aktivitātēm.

Jaunizveidotā kultūrtelpa papildināta arī ar īpašiem interjera un ekspozīcijas elementiem. Tuneļa galā uzstādīts velves formai pielāgots spogulis, kas rada neparastu vizuālu efektu – šķiet, ka pazemes eja turpinās vēl tālāk. Izveidoti arī nelieli ķieģeļu plaukti ekspozīciju un telpu noformējuma elementu izvietošanai.

Muižas vēsturiskās noskaņas atdzīvināšanai izgatavots arī muižas grāfu laika tērpu komplekts, kas papildinās kultūrtelpas piedāvājumu un būs izmantojams dažādās kultūras un izziņas aktivitātēs. Kultūrtelpas iekārtošanai iegādāts mēbeļu komplekts, kas papildina atjaunoto telpu vidi un nodrošina iespējas dažādu ekspozīciju veidošanai.

Bebrenes muižas vēsture

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.

Bebrenes ciems ir viena no retajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kura apbūve tieši piekļaujas muižas ansamblim un veido ar to kopēju plānojuma struktūru un vienotu Bebrenes kultūrvēsturisko "seju". Tajā noteicoša loma ir muižas ēku (1836. – 1896.g.) un baznīcas (1797.g.) izkārtojumam uz vienas kompozīcijas ass, kura stiepjas dienvidu – ziemeļu virzienā. Pārējie apbūves elementi ir tai pakārtoti.

Muižas kompleksa galvenās ēkas celtniecība pabeigta 1896. gadā, to projektējis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. J. L. Markoni. Bebrenes pili viņš projektējis franču renesanses stila ietekmē. Ēka līdz mūsdienām nonākusi mazliet pārveidotā izskatā: 1960. gadā mansarda stāva vietā tika uzcelts trešais stāvs.

Pils pirmajā stāvā atradās reprezentācijas telpas, bet otrajā stāvā – dzīvojamās telpas. No bufetes telpas bija noeja pagrabā un tālāk pa pazemes eju uz attālāk stāvošo virtuves ēku. Pazemes ejas viena daļa ir saglabājusies un ir pieejama apskatei, pazemes ejas otrs atzars savienojis pili ar baznīcu, nav pārbaudīta leģendas versija par pazemes eju no pils uz kapliču.

Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Visu muižas kompleksa teritoriju ieskauj sarkano ķieģeļu žogs, kas pāriet mūrētu stabiņu žogā ar koka starpsienām. Šādas konstrukcijas žogi 17.-19. gs. bija sastopami samērā bieži gan lauku muižās, gan pilsētās. Tagad šie žogi ir saglabājušies tikai dažās vietās visā Latvijā un tikai fragmentāri. Bebrene ir tā vieta, kur šī žoga konstrukcija lielā teritorijas daļā ir saglabājusies.

Bebrenes muižas kompleksā ir saglabājušās virtuves ēka, pārvaldnieka māja, namiņš virs ledus pagraba, dārznieka māja ar augļu pagrabiem, kalpotāju māja, muižas staļļi, dzirnavas ar dzirnavnieka māju. Dzirnavas sāktas būvēt 1836. gadā, tās tika darbinātas ar tvaika dzinēja palīdzību, tur saglabājušās darba iekārtas – tai skaitā arī kļavas koka zobrats. Dzirnavnieka māja ir izcils Bebrenes vecās koka arhitektūras būvniecības paraugs.

Apmeklētāji tiek aicināti iepazīt gan muižas kompleksu ar parku, gan Bebrenes Romas katoļu baznīcu. Pils kučierim var pasūtīt vizināšanos karietē un izjādes ar zirgiem.

Bebrenes muižā ir arī iespējams nobaudīt muižā gatavotu gardu un sātīgu maltīti. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.: +371 20205948.

Bebrenes muižas tālrunis: +371 26109353; +371 20219770, e-pasts: [email protected].

Atjaunošanas darbus veica SIA "MMJ Būve". Pirms darbu uzsākšanas SIA "Jukobūve" sagatavoja tehnisko atzinumu par pagraba, tuneļa un terases konstrukciju tehnisko stāvokli.

Atjaunotās telpas turpmāk būs izmantojamas kultūras pasākumiem, izstādēm, vēstures izziņas aktivitātēm un citām vietējās kopienas iniciatīvām. Jaunā kultūrtelpa papildinās Bebrenes muižas kultūras un tūrisma piedāvājumu, sniedzot iespēju iepazīt muižas vēsturi.

Īstenojot projektu, ir sasniegts tā mērķis saglabāt Bebrenes muižas kultūrvēsturisko mantojumu un izveidot jaunu kultūrtelpu vietējās kopienas sabiedrisko, kultūras un izziņas aktivitāšu nodrošināšanai. Projekta īstenošana ir nozīmīgs ieguldījums Bebrenes muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un vietējās kopienas sabiedriskās dzīves attīstībā. Saglabājot vēsturiskās vērtības un piešķirot tām jaunu pielietojumu, Bebrenes muižā radīta vēl viena vieta, kur satikties vēsturei, kultūrai un cilvēkiem.

Augšdaugavas novada pašvaldība īstenojusi projektu Nr. 25-03-CL30-C0LA19.2205-000002 "Kultūrtelpas ierīkošana Bebrenes muižas pazemes daļā – muižas pagrabos un tunelī kopienas sabiedrisko aktivitāšu nodrošināšanai un kultūras mantojuma saglabāšanai".

Projekts īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam pasākumā "Kopienu spēcinošas un vietas attīstības sekmējošas iniciatīvas".

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 49 692,28 eiro, no kurām publiskais finansējums ir 44 723,04 EUR. Līdzfinansējumu nodrošina Augšdaugavas novada pašvaldība.