Igaunijā apsver pedofilu fotogrāfiju publicēšanu sodīto personu reģistrā
Igaunijas Tieslietu ministrija vēlas papildināt sodīto personu reģistru ar fotogrāfijām tām personām, kuras notiesātas par smagākajiem seksuālajiem noziegumiem pret bērniem. Valdība uzskata, ka tas palīdzētu stiprināt bērnu aizsardzību un atvieglotu šādu personu identifikāciju, taču juristi apšauba, vai šāds solis praksē sniegs būtisku ieguvumu. Turklāt iecerētās izmaiņas varētu stāties spēkā tikai ap 2030. gadu, jo pašlaik trūkst finansējuma, vēsta ERR.
Pēc Igaunijas amatpersonu sniegtās informācijas, valstī ir vairāk nekā 11 000 cilvēku, kuriem aizliegts strādāt vai citādi nonākt tiešā saskarē ar bērniem. Vairāk nekā 6000 no šīm personām ierobežojums noteikts uz mūžu. Tieslietu ministre Līsa Pakosta norādījusi, ka pašreizējā sistēmā bieži vien ir sarežģīti saprast, par kādu tieši noziegumu personai piemērots aizliegums.
"Lai sabiedrībai un bērnu aizsardzības interesēs būtu skaidrāk nodalīti tie, kuri izdarījuši vissmagākos noziegumus, šīm personām līdzās informācijai būtu pievienota arī fotogrāfija," skaidro Pakosta. Viņa piebildusi, ka fotogrāfija palīdzētu arī pārbaudīt personas identitāti.
Vienlaikus reģistrs nekļūs publiski pieejams ikvienam. Lai veiktu pārbaudi, arī turpmāk būs jāzina konkrētās personas identifikācijas dati. Zvērināta advokāte Līsi Jirgena gan norāda, ka fotogrāfiju pievienošanas praktiskā efektivitāte ir apšaubāma.
"Personas atpazīšana pēc fotogrāfijas parastam lietotājam nav vienkārša," saka Jirgena. Viņa uzsver, ka cilvēku izskats laika gaitā mainās, tāpēc pastāv risks gan nepamanīt bīstamu personu, gan kļūdaini radīt aizdomas par nevainīgu cilvēku. Juriste arī brīdina, ka šādi risinājumi nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu.
Igaunijas tiesībsarga birojs ieceri kopumā vērtē pozitīvi. Bērnu un jauniešu tiesību nodaļas vadītājs Andrēss Aru norāda, ka seksuālie noziegumi pret bērniem ir īpaši smagi un rada ilgstošas sekas cietušajiem.
"Ir apsveicami, ka tiek meklēti veidi, kā šādus noziegumus novērst un mazināt iespējamo kaitējumu," saka Aru.
Papildus fotogrāfiju pievienošanai valsts plāno automatizēt arī bērnu aprūpē un izglītībā nodarbināto personu pārbaudes. Pašlaik darba devējiem šādas pārbaudes jāveic vismaz reizi gadā, bet nākotnē sistēma tās varētu veikt automātiski katru mēnesi.
Sociālās apdrošināšanas dienesta pārstāve Āsa Harjaka norāda, ka arī pašreizējā kārtība darbojas, ja darba devēji apzinās savu pienākumu pārbaudīt personas pirms pieņemšanas darbā ar bērniem.
Tikmēr Igaunijas Datu aizsardzības inspekcija turpina vērtēt, vai plānotās izmaiņas pietiekami aizsargās privātumu un personas datus. Tieslietu ministre atzinusi, ka reformas īstenošana tuvākajos gados nav iespējama galvenokārt finansējuma trūkuma dēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
