Pirmo reizi ziemā būs atvērts Alūksnes skatu tornis

37,8 metrus augstais skatu tornis atrodas Tempļakalna parkā blakus Alūksnes ezeram un ir viens no augstākajiem torņiem Latvijā. Līdz augšējai skatu platformai ved 153 pakāpieni. No torņa paveras gleznains skats uz Muižas parku, Alūksnes ezeru un vēsturisko Livonijas ordeņa pili, kā arī citiem nozīmīgiem Alūksnes objektiem.

Torņa pakājē atrodas apmeklētāju centrs, kur var iegādāties suvenīrus ar Alūksnes simboliku un saņemt informāciju par nozīmīgākajiem apskates objektiem Alūksnē.

Ieejas maksa ir 1 eiro.  Papildus informācija +371 29 130 280; e-pasts: [email protected].

Fakti no Alūksnes skatu torņa vēstures

1938. gads aprīlī 7. Siguldas kājnieku pulka pulkvedis Vilis Spandega uzsāka 34 metrus augsta skatu torņa būvi Tempļa kalna parkā un jau oktobrī 7. Siguldas kājnieku pulka sapieru vads uzslēja jaunā torņa mastus, jeb skeletu. Decembrī staltais, 40 metru augstais tornis tika pabeigts un tika nodots publiskai lietošanai un aizsardzībai.

1939. gads jūnijā notika skatu torņa kristīšana. Viesiem tika piedāvāta iespēja uzkāpt tornī. Vakarā notika uguņošana par godu torņa kristīšanai. Augustā Alūksnē savā atvaļinājumā ieradās LR ārlietu ministrs Vilhelms Munters un apmeklēja skatu torni.

Pirmajam skatu tornim bija īss mūžs. 1940. gadu beigās 1950. gadu sākumā tornis tika nojaukts.

Tagadējais 37,8 metru augstais ugunsnovērošanas skatu tornis tika atklāts 2014. gada jūnijā.

Kāpienu skatu tornī vari apvieno ar ziemīgu pastaigu Tempļakalna parkā.

Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Viena no leģendām vēstī, ka Ziemeļu kara laikā krievu kareivji ar cepurēm sanesuši uzbērumu, lai varētu labāk apšaudīt Alūksnes pili Pilssalā.

1807. gadā kalna virsotnē Alūksnes barons fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu – Slavas templi par godu Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē un abu karojošo pušu vadoņiem – krievu karavadonim grāfam Šeremetjevam un zviedru armijas kapteinim Vulfam, bet kalns ieguva vēl šodien lietoto nosaukumu – Tempļa kalns.

20. gadsimta trīsdesmitajos gados Tempļa kalnā sākās tūrisma objektu celtniecība. Viens no tiem bija gaisa tilts pāri gravai, kam dots Saules tilta vārds. To atjaunoja 1995. gadā.

Blakus rotondai pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzbūvēja mūzikas paviljonu ar griestu un sienu gleznojumu nacionālā romantisma stilā, taču tieši šīs simbolikas dēļ 20. gadsimta sešdesmitajos gados padomju vara paviljonu nojauca.

Ja ar vienu skatu torni ir par maz, tad vari uzkāpt arī Dēliņkalna skatu tornis Alūksnes augstienes augstākajā paugurā un
Kornetu skatu tornis Veclaicenē.

Dēliņkalna skatu tornis

Alūksnes augstienes augstākajā paugurā – Dēliņkalnā – atrodas 27 metrus augsts Dēliņkalna skatu tornis. Skatu tornī ir binoklis, no kurienes paveras plaša apkārtnes ainava.

Dēliņkalnā skatu tornis bijis arī iepriekš. Lūk, ko 1939. gadā Latvijas akadēmiskās dzīves laikrakstā "Students" rakstījis V. Jankavs: "Pilsētas (Alūksnes) vecākā Magaziņa izvadīti dodamies uz Dēliņkalnu, Ziemeļvidzemes augstāko virsotni. Un, kad tūrists ir uzkāpis Dēliņkalna skatu torņa reibinātājos augstumos, visa ziemeļaustrumu Latvija un dienvidaustrumu Igaunija dus pie viņa kājām. Ziemeļos pie apvāršņa paceļas dziļdomīgais Munamegi, rietumos – Apekalns ar augstāko virs jūŗas līmeņa baznīcu Latvijā. Austrumos tumšie Latgales sili, bet kaut kur aiz apvāršņa dienvidos vajadzētu būt Piebalgai un Dēliņkalna lielākajam brālim – Gaiziņkalnam".

Piebraukšana skatu tornim no Alūksnes caur Māriņkalnu sekojot norādēm "Dēliņkalns". Piebraukšana no Vidzemes šosejas pa vietējās nozīmes autoceļu V385 "Kaktiņi-Sauleskalns".

Kornetu skatu tornis

Skatu tornis liegumā "Korneti – Peļļi" ir 27 metrus augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi.

Gleznainajā apkārtnē ir četras dabas takas, kas ļauj apskatīt iespaidīgo "Kornetu-Peļļu" gravu, ielejas, ezerus un pakalnus.