Slīteres Nacionālajā parkā uzsākti pelēkās kāpas atjaunošanas darbi

Pelēkās kāpas veido atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas, zemi lakstaugi un vietām arī sīkkrūmi. Tās ir viens no apdraudētākajiem biotopiem Eiropā, Latvijā to ir ļoti maz – tās sastopamas vien nelielās platībās, šaurā joslā gar jūras piekrasti.

Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši pastāvējušas cilvēka darbības ietekmē – tās izmantoja ganībām, zvejas tīklu žāvēšanai, laivu novietošanai.

Mūsdienās pelēko kāpu josla bieži vien vairs netiek apsaimniekota, tādēļ daudzviet tā aizaug ar kokiem un krūmiem un kļūst par mežu vai virsāju.

Atklātajām kāpām ir raksturīga liela kukaiņu daudzveidība, kas ir īpaši labi pamanāma viršu ziedēšanas laikā. Plānoto darbu ietvaros tiks īstenoti pasākumi (koku apauguma novākšana, atklātas smilts laukumu veidošana, veco, iznīkstošo viršu pļaušana), kas veicinās bagāti ziedošas viršu zemsedzes izveidošanos.

"Atklātās pelēkās kāpas ar bagātīgi ziedošiem viršiem Slīteres Nacionālajā parkā izzūd, jaunie kociņi strauji aug, pamazām veidojot mežaudzi, kas saplūst ar apkārt esošajām mežainajām kāpām. Tas apdraud vairākas īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, pļavas silpurenes un smiltāja neļķes, kurām nepieciešami smilšaini, skraji, saules labi izgaismoti augšanas apstākļi. Tādēļ, lai saglabātu šo reto biotopu un tam raksturīgās sugas, būtiski veikt apsaimniekošanas pasākumus," skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.

Plānoto darbu vieta – skats no Kolkas putnu novērošanas torņa uz jūras pusi. Labi redzams, ka atklātā pelēkā kāpa šajā vietā ir izzūdoša. Ar laiku ātri augošās priedes aizsegs skatu uz jūru. Apsaimniekošanas darbu rezultātā tiks atjaunota daudzveidīga jūras piekrastes ainava, kur mežainas kāpas mijas ar atklātām kāpām. Plānoto darbu ietvaros tiks saglabātas atsevišķas priedes, kas ar laiku izveidosies par ainaviskiem, savrup no apkārtējā priežu meža augošiem kokiem.

Pie Kolkas putnu novērošanas torņa. Šeit vēl salīdzinoši nesen bija atklāta teritorija ar bagātīgi ziedošiem viršiem, dažādām retu augu sugu atradnēm un atklātu skatu uz jūru. Šobrīd izaugušas jaunas priedes, kas apdraud atklātās pelēkās kāpas un virsāja pastāvēšanu. Pastāvīgs noēnojums, nobiras no kokiem, atklātajām pelēkajām kāpām neraksturīgas sūnu zemsedzes izveidošanās zem kokiem – tie ir daži no apstākļiem, kas veicina atklātu pelēko kāpu un virsāju izzušanu.

Tāpat plānoto darbu vieta ir no Kolkas Priežu dabas takas auto stāvlaukuma uz jūras pusi. Labi redzams, ka atklātā pelēkā kāpa ar viršiem šajā vietā ir izzūdoša. Jaunie kociņi strauji aug, pamazām saslēdzas to vainagi, veidojas vienlaidus mežaudze, kas pamazām saplūst ar apkārt esošajām mežainajām kāpām. Apsaimniekošanas darbu rezultātā tiks atjaunota daudzveidīga jūras piekrastes ainava, kur mežainas kāpas mijas ar atklātām kāpām.

Februārī pārvaldes darbinieki sāka pelēkās kāpas atjaunošanu, nozāģējot un izvedot tajā esošās jaunās priedes, kā arī sadedzinot ciršanas atliekas. Darbu laikā tika saglabātas atsevišķas priedes, kas ar laiku izveidosies par ainaviskiem, atklātajā kāpā savrup augošiem kokiem.

Turpmāk plānoti arī citi darbi – veco, iznīkstošo viršu pļaušana un sadedzināšana, kā arī atklātu, smilšainu laukumu veidošana. Darbu rezultātā plānots izveidot labvēlīgus apstākļus atklātam, bagātīgi ziedošam, mozaīkveida augājam, kur smilšaini, atsegti laukumi mijas ar dažādu lakstaugu un sīkkrūmu sugu veidotiem laukumiem, tādejādi kopumā veicinot dabas daudzveidības palielināšanos.

Latvijā kopumā pelēkās kāpas aizņem vien 2 326 hektārus lielu platību, Slīteres Nacionālajā parkā – 89 hektāru. Lielāko daļu nacionālajā parkā veido ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (88 ha), bet pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm sastopamas vien 1,12 hektāru platībā.