Trīs iespaidīgi dižozoli, ko apskatīt svētku mēnesī

Velēkņu ozols

Šis ir skaists dižkoks, bet tā neparastums un tas, kāpēc to apskatām šajā rakstā, meklējams koka stumbrā.

Proti, ozola dobumā iegrebts Latvijas ģerbonis (1918. gada versijā), kas pārdzīvojis visus okupācijas laikus. Interesanti, ka tā kokarde "saulīte" šobrīd attēlota uz Latvijas armijas formas cepurēm.

Mūžs kokam nav bijis maigu vēju un saules staru vien glāstīts. Jau vairāk nekā 100 gadu tas aug ar zibens nospertu galotni un dobumu cilvēka augumā.

Kā atmiņu grāmatā "Dzīvotgriba" par šo ozolu raksta Aleksandrs Janševsks, šis dižozols ir īsts senlaiku liecinieks, kas stādīts baronu laikos, bijis Neatkarības kara liecinieks un spējis saglabāt  "stāju" padomijā. Te fragments no minētās grāmatas: "Lūk, tur taču stāv vecais ozols – spēkavīrs, iekampies upītes kraujā! Tā dobumā negaisa un lietus laikā meklēju patvērumu. Ozola dobums tāds pats kā agrāk, es ieeju tanī kā senāk jaunībā. Un ko saskatu? Galvas augstumā skaidri redzams kokā iegrieztais Latvijas valsts ģerbonis ar maniem iniciāļiem A.J. Tas izdarīts 1919. gada pavasarī. Tavu brīnumu – tas palicis neuzveikts un neskarts! Sasveicinājies ar savu jaunību un pagājušo laiku, novēlēju ozolam pastāvēt vēl ilgi, ilgi". (Fragments no (Latvijas kultūras fonds, 1992). 189. lappusē autors apraksta izbraucienu uz jaunības vietām Krotē 70. gadu sākumā.)

Velēkņu ozols nominēts arī 2022. gada konkursā "Eiropas gada koks Latvijā". Jāpiebilst, ka lai to apskatītu, iepriekš gan noteikti jāpiesakās pa tālruni: 22480212 vai 28749505.

Koku atrast var, ja zina, ka tas aug Krotes ciemā, Dienvidkurzemē. Lai būtu vienkāršām, lūk, karte.

Koordinātas: 56.544333, 21.570472

Ozols no pieclatnieka

Tikko apritējuši 30 gadi, kopš Latvijas lata atjaunošanas un, kā vesta TV3 Ziņas, latiņu banknotes kļūst tikai vērtīgākas un kolekcionāru pieprasītākas.

Nu jau ilgāku laiku mūsu maciņos iegulst eiro, bet zaļās banknotes ar ozolu grūti aizmirst. Vai zini, kur dabā meklēt "piecīša" ozolu?

Lai arī nav pavisam oficiāli apstiprināts, bet tiek uzskatīts, ka latu banknošu mākslinieki Valdis Ošiņš un Imants Žodžiks iedvesmojušies no Kvēpenes dižozola.

To mēdz dēvēt arī par Upuru ozolu vai Satekles ozolu, un tas, visticamāk, stilizēti attēlots uz piecu latu banknotes. Iespaidīgais koks atrodas sešus kilometrus no Cēsīm, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā, blakus Kvēpenes pilskalnam, kur reiz atradusies varenā Rūsiņa pils. Mūsdienās tur iekārtota dabas taka.

View this post on Instagram

A post shared by Pārgauja (@pargaujasapvieniba)

View this post on Instagram

A post shared by Kristīne Freiberga (@kfreiberga)

Leģenda vēsta, ka ka zem ozola sākusies eja, pa kuru 13. gadsimta sākumā aplenkuma laikā Kvēpenes pilij esot piegādāta pārtika. Tāpat tiek uzskatīts, ka mūsu senči tur nesuši ziedojumus dieviem.

Dižozola augstums pārsniedz 20 metrus, bet apkārtmērs – sešus metrus. Tas ir arī lielākais ozols Gaujas nacionālajā parkā.

Apmeklējot šo ozolu, apskati arī Kvēpenes pili.

Koordinātas: 57.2776969, 25.1800724

Dižākais no dižozoliem Kaives ozols

Kaives dižozols jeb Senču ozols ir lielākais ozols Latvijā, kura vēju, zibeņu un citu nelaimju plosītais stumbrs arvien stāv braši un spēcīgi. 1920. gados zibens saspēra ozola galotni, bet 1990. gadā nolūza puse ozola lielo zaru. Atlikušie lielie zari atbalstīti ar stabiem, izpuvušo milzu stumbru no augšas sedz jumtiņš, bet apakšdaļā izpuvušie dobumi aizcementēti.

Kaives ozols ir ir resnākais koks Latvijā un Baltijā, kā arī 11. resnākais visapjomīgākais ozols Austrumeiropā. Tā apkārtmērs ir 10,2 metri. Sadodoties rokās, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki. Mērījumi rāda, ka ozols turpina piebriest, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē "Tiekamiesdabā.lv".

Ik pa laikam koks tiek pārmērīts un, 2013. gadā atrodamās publikācijās minēts, ka tas 40 gadu laika kļuvis par veselu metru resnāks.

Tā pašreizējais augstums 18,0 metri, vainaga projekcija 250 kvadrātmetri, zaru garums līdz 13,7 metri. Pētnieki uzskata, ka Kaives ozols ir apmēram 1000 gadu vecs, bet citos avotos minēti aptuveni 500 līdz 600 gadi.

Leģenda vesta, ka Zviedru laikos netālu bijis klosteris, kura iemītnieki, pirms tā izpostīšanas zem Ozola saknēm paglabājuši trīs mučeles zelta. Tā tīkotāji cauri laikiem nereti izrakājuši sirmā koka saknes, bet nekas oficiāli gan nav atrasts.

Līdz Kaives ozolam nokļūt ir viegli, jau uz Ventspils šosejas pie Pūres ir brūnas zīmes, kas norāda ceļu līdz sirmajam kokam. Jāpiebilst gan, ka neliels ceļa gabals būs jāveic pa zemes ceļu.

Koordinātas: 57.0644598494008, 23.02527348139663