Trīs mītiskas kulta vietas Pļaviņu apkārtnē, kuras ir vērts redz

Pļaviņu tūrisma informācijas punkts apkopojis trīs vietas no Andra Grīnberga grāmatas "Zemgales reģiona senās kulta vietas". Vairāk par Latvijas noslēpumainajām vietām, kas apvītas ar senām teikām un leģendām var atrast www.senvietas.lv.

Ubadzes ozols – Spoku ozols

Šis ozols reiz bijis milzīgs un iespaidīgs, bet laika gaitā gājis bojā. Taču teika vēsta, ka Velns pusnaktī tur savus bērnus šūpojis. Tie, kas gājuši garām, reizēm dzirdējuši dīvainas skaņas – it kā kāds dziedātu vai čukstētu…

Ozola celma un stumbra palieku apkārtmērs – 5,10 m. Kultūrvēsturiskais dižkoks gājis bojā atkārtotas izdedzināšanas dēļ 2001.gadā, bet celma paliekas iezīmē senvietu.

Var būt grūti atrodams. Vai uzdrošināsies aizbraukt un pārbaudīt pats?

Jurģīšu akmens – noslēpumains iekalums

Lauksaimnieka acij tas varētu šķist vienkāršs laukakmens, bet rūpīgāk ieskatoties, redzama iecirsta kantaina gaiļa galva, aste un krūts. Kas to veidojis un kāpēc? Vai šis akmens bijis kulta objekts vai varbūt pat sena zīme? Iespējams, ka uz akmens kāva gaili vai kādu citu kustoni un skatījās, kur tecēs asinis un veica pareģojumus.

Akmens virsmā nezināmu laiku iekalums. Akmens izmēri – 1.3 x 1,5 x 0,5 m, apkārtmērs 4,30 m, zīme – 1,0×0,8m, iekalums – 0,8 – 1,5 m dziļš, 1,5-2,5 cm plats, ganībās, 120 m no Jurģīšu mājām uz D, 80% apsūnojums, pelēcīgi rozā lielkristālisks granīts. Kā apgalvo māju saimniece, pētnieku bieži apmeklēts. Netālu atrodas vēl viens akmens, bez iekalumiem, pie kura, kā stāsta mājas saimniece, svinēti Ziemassvētki – šī akmens izmēri: 1,1 x 1,6 x 1,0 (H) m.

Vasarā akmens var būt grūti atrodams, jo ieaudzis garās zālēs. Ap 40 m no akmens uz austrumiem, mežiņā ir dižozols ar apkārtmēru 4,44 m.

Draudavu krustakmens – senais kapakmens

Aiviekstes senkapos atrodas īpašs granīta bluķis ar savādu krustu. Tam augšējā zara vietā ir cilpa, kas kopā ar plati izplestajiem sānu zariem atgādina cilvēka siluetu. Vai šī vieta bijusi senču piemiņas vieta, kur pielūdza mirušo garus? Krustakmenī iekaltai zīmei nav daudz Latvijas akmeņos.

Akmens izmēri: 0,9 x 0,6 x 0,10 (H) m. Apsūnojums 50%, virszemes apjoms 40%. Pelēkrozā lielkristālisks granīts, virsma grubuļaina. Akmenim atšķelta vai atplīsusi viena mala, lūzuma līnija šķērso arī iekalumu. Akmens virsmā iekalta specifiska krustveida zīme: tās garums 35 cm, platums 42 cm. Tās trijos galos iekalti šķērsīši 8 – 9 cm gari, bet ceturto galu veido ovālas formas cilpa. Zīmes platums ir neproporcionāls: 16 – 26 cm. No akmens vietas paveras ainava uz Draudavām, tuvējo ceļu un apkārtni. Zem akmens, arheoloģisko izrakumu laikā, konstatēti dzīvnieku kauli un 15.-16.gadsimtā ziedotais bronzas gredzens.

Arheoloģijas piemineklis: Draudavu senkapi ar krustakmeni.

Papildu informācija par senvietām atrodama grāmatā A. Grīnbergs "Zemgales reģiona senās kulta vietas"; www.senvietas.lv.