Latvijas Nacionālajā dabas muzejā sēņu klāsts katru dienu, no 13. līdz 17. septembrim, tiks papildināts. Eksponētās sēnes sakārtotas grupās – ēdamās, neēdamās, indīgās un aizsargājamās.
Portāls "tv3.lv" jau ir iepazīstinājis ar meža delikatesi sērpiepi, ko garšas ziņā salīdzina ar vistu. Angliskais nosaukums arī ir "meža cālis".
Rakstījām par milzu apaļpūpēdi, ko Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniela atzina, ka "tā ir viena no visdrošākajām ēdamajām sēnēm. Neiespējami sajaukt, jo neviens cits pūpēdis tik liels neizaug." Sēņu mednieki teica, ka pēc sēnes vispār negaršo, drīzāk pēc maigas vistas karbonādes.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Savukārt rudens taurene noteikti nav dūmos kaltēta gailene. Rudens taurene jeb miroņtaure (Craterellus cornucopioides) ir gailenei radniecīga paliela ēdamā sēne taures formā un tumši brūnpelēkos toņos. "Īstās rudens taurenes. Krāsa ir mainīgs lielums," skaidro Dabas muzeja mikoloģe I. Dāniela. Lai nebiedē tos, kas pēc bildes tās salīdzina ar "kūpinātām gailenēm" vai "sikspārņiem". Tiem kam izdevies nogaršot, teic, ka ir īpaši laba zupām.
Dzeltenās kliņģerenes garšas ziņā no gailenes neatpaliek. "Dzeltenā kliņģerene (Hydnum repandum) no cepurītes virspuses raugoties – gailene kas gailene, bet cepurītes apakšpusē smalkas, mīkstas adatiņas. Garšas ziņā no gailenes neatpaliek, varbūt pat pārspēj," stāsta mikoloģe I. Dāniela. Aug dažādos mežos, ne gluži sūnās, drīzāk tādās "plikākās" vietās, kur lapas un egļu skujas sabirušas. Reizēm palielās grupās vai raganu apļos.