Dārzniece: Ko šobrīd dara sēklas
"Sāku manīt diskusijas, par to – ko sēt, un ko vēl nesēt, jo ārā ir silts, krīt siltuma rekordi. Un ko vispār dara sēklas šajā laikā," raksta Jūlija Vilcāne agronome, dārzniece, satura veidotāja @daarzniece un online kursu pasniedzēja kursi.augueksperts.lv un īsi atbild: "Lielākā daļa ir dziļā miera periodā, un neliela daļa – gatavojas mosties."
"Lielākai daļai sēklu ir nepieciešams miera periods, lai varētu dīgt. Dabā tas saistās ar ziemu, sausumu – šajā laikā "pamosties" nav augam izdevīgi," skaidro dārzniece Vilcāne.
Sēklu iekšējie "stāvokļi" un to, kas to ietekmē pilnībā vēl nav pat izpētīti, tomēr tādas praktiskās lietas ir gana skaidras. Piemēram, lielākoties sēklas nedīgst uzreiz, bet nobriest, un "pārlaiž" ziemu, vai sausuma periodus, un tām nemaz nav izdevīgi sadīgt uzreiz pēc nogatavošanās.
Daba tā ir iekārtojusi, ka sēklas spēj ļoti dažādi pielāgoties, un dīgt visdažādākajos apstākļos. Ir sēklas, kam nepieciešams vēsums, pirms sadīgšanas, tas imitē ziemas "pārlaišanu", piemēram, mēneszemenes. Ir sēklas, kas labāk dīgst pasildītas, piemēram, vecie agronomi mēdza nēsāt gurķu sēklas krūšu kabatās, lai tās "iesildītu" pirms sēšanas, raksta dārzniece.
Sēklu dīgšanas laiks ir dažāds, arī tad, ja apstākļi ir labi, un piemēroti. Ir sēklas, kas fiksi sadīgst dažās dienās, un ir sēklas, kas jāgaida pat mēnesi.
Faktori, kas ietekmē sēklu dīgšanu:
- Temperatūra – dažām sēklām vajag zemu – aukstumu, dažām – izteiktu siltumu, lielai daļai +20 līdz +23 grādi;
- Gaisma – lielākā daļa sēklu dīgst tumsā, tomēr ir sēklas, kas dīgst tieši gaisma, tāpēc neapber ar augsni pēc sējas;
- Dziļus – par dziļu iesēta sēkla – nedīgs;
- Vecums – ir augi, kuru sēklas strauji zaudē dīgtspēju, un ir tādi, kas dīgst tikpat labi, vai labāk arī pēc vairākiem gadiem;
- Kvalitāte – uzglabāšana, kaitēkļu, sēņu bojājumi, vai – izteikti karsts, sauss laiks sēklas veidošanās laikā, samazina dīgtspēju.
Avots: @daarzniece.
Sēklu dīgšanas laiks dažādiem augiem dienās:
- 2 līdz 5 dienas – salāti, gurķi, melones, kāposti, turnepši, bietes, arbūzi, spināti;
- 3 līdz 7 dienas – saulespuķes, tomāti, kosmejas, baziliks, dilles;
- 7 līdz 14 dienas – paprika, kreses, cinnijas, salvijas, ammijas;
- 20 līdz 30 dienas – begonijas, alstromērijas, lizantes, asklēpijas, neļķes, kleomes, heliotropi.
Avots: @daarzniece.
"Dīgšanas laiks var būt īsāks vai garāks, atkarībā no tā, vai ir – optimāla temperatūra, mitrums, gaisma/tumsa, un vai augsnē nav kādas "sliktās" sēnes, kas kavē dīgšanu."
Vai tagad jau sēt?
- Tagad sēj to augu sēklas, kas dīgst ilgi, un/vai – kam stādu audzēšanas laiks ir ilgs, begonijas piemēram, vienas no agrāk sējamajām sēklām.
- Vai janvārī sēt gurķus un tomātus? Nē, ja vien nav mērķis to audzēt ar papildus apgaismojumu, apkurināmās telpās. Tomātu stādu audzēšanas laiks ir ap 60 dienām jeb 2 mēneši, tātad marta vidus ir ātrākais laiks.
- Sējot par agru, iegūstam garus, izstīdzējušus stādus, kas izstādīti ārā, grūtāk adaptējās, nekā savā, pareizā laikā iesēti augi.
- Pārskatīt sēklu sarakstus, un skatīties, ko sirds kāro nākamajam gadam, gan ir īstais laiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
