Egle – labs augs veselībai, dailei un garastāvokļa uzlabošanai

Egle vēsturē

Šķiet, mūsu apziņā vārds egle visvairāk asociējas ar Ziemassvētkiem un kā vienu no izplatītākajiem kokiem mūsu platuma grādos. Zinām, ka, no egles var iegūt malku, būvkokus, papīrmalku, celulozi, ogles, darvu, terpentīnu un piķi.

Senatnē egļu zarus izmantoja kā mītņu siltumizolācijas materiālu un no saknēm pina skaistus grozus. Nelielus kociņus izmantoja ne vien bērēs, bet arī kāzās, simboliski apzīmējot, ka divu cilvēku savienošanās jaunas dzīvības radīšanai ir pirmsākums senču dvēseles atdzimšanai.

Bez visām iepriekšminētajām vērtīgajām egles īpašībām, tā var būt arī lielisks cilvēku ēdienkartes papildinājums ar veselībai derīgām vielām, kuru pietrūkst mūsu vienpusīgajā un ķimizētajā uzturā, kas lavīnveidīgi vairo alerģijas visā pasaulē.

Dora Svīkule savā grāmatā "Veselības un ilga mūža noslēpums. Augi – vitamīnu radītāji – spēcina un atjauno" (Diseldorfa, Augsne, 1973) par egli raksta: "Sences pavasaros, kad aizdara nav bijis, ēdienu vārīšanai metuši arī pa skujiņai ēdienā, jo tad iznākusi stiprāka vira. Somi vēl šo baltu dienu vāra vairākus garšīgus ēdienus – viras no skujām, un laikam, tādēļ somi tā saglabājuši savus fiziskos un garīgos spēkus, un tie tik braši turas kopā, viens otru neparko, nenododot un nepavisam nepadodas svešai varai, lai cik tos arī kāds žņaugtu un spiestu."

Recepte

Savukārt, dziednieks un publicists Jānis Arvīds Plaudis grāmatā "Veselības zālītes. Latvijas ēdamo savvaļas augu enciklopēdija" (Rīga, Jumava, 2010) piedāvā mums veselības "bumbas" recepti: "Jaunie skuju dzinumi ir ļoti veselīgi gan tējai, gan košļāšanai, gan arī sīrupa un medus vārīšanai. Sīrupu gatavo no jaunām skujām, kad dzinumi vēl nav gari. Tos smalki sagriež vai sakapā un pārlej ar verdošu ūdeni, un vāra, līdz sāk palikt gluma, sīrupaina. Tad katlu noceļ no uguns un ļauj virumam apsegtā katlā ievilkties. Kad vārījums jau atdzisis, nokāš, pieber tik daudz cukura, cik sulas un vāra uz lēnas uguns līdz paliek biezāks. Pēc tam karsē pudelēs. Iegūst līdzekli pret krūšu kaitēm, vārgumu, vitamīnu trūkumu, mazasinību, kuņģa un dziedzeru darbības traucējumiem. Sulu dzer pa karotītei pirms ēšanas."

Veselībai

Tā kā egle satur ēteriskās eļļas, askorbīnskābi, miecvielas, sveķi, minerālsāļus, fitoncīdus, terpentīnu, skudrskābi, dzintarskābi, dzelzi, alumīniju un hromu, no tās var iegūt preparātus izmantošanai aromterapijā telpu gaisa attīrīšanai un dezinfekcijai, pirts procedūrās, masāžās, kā arī pagatavot ziedes ādas mīkstināšanai un slikti dzīstošu pušumu ārstēšanai.

Neskatoties uz egles vērtīgajām īpašībām, to produktu patērēšanā būtu jāievēro mērenība un atsevišķām ļaužu kategorijām no tiem vajadzētu atteikties pavisam. Īpašā riska grupā ir cilvēki ar hroniskām kuņģa un nieru slimībām. Būdamas visnotaļ aktīvas vielas, tās varētu kaitēt neirožu gadījumos, grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī maziem bērniem.

Tiem, kas vēlas vairāk noskaidrot par šo vai citiem ārstniecības augiem, kā arī uzzināt, kā cilvēce nonāca līdz mūsdienu aptiekās nopērkamajiem medikamentiem, jādodas uz Farmācijas muzeju Riharda Vāgnera ielā 13, Rīgā, kur to var izdarīt gan individuālā ekspozīcijas apskatē, gan organizētā grupā gida pavadībā.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar Farmācijas muzeja speciālistiem – www.farmacijasmuzejs.lv.