Kā parūpēties par zālienu, lai tas skaisti zeltu

Ja zāliens nav kurmju rakumiem sarkts, un pirmais darbs nav rakumu nolīdzināšana, tad ķeries pie zāliena sakopšanas.

Viens no obligātajiem pavasara zāliena kopšanas pasākumiem ir zāliena aerācija un vertikulēšana. Vertikulēšana nodrošina labus apstākļus jauna zāliena ataugšanai.

Pēc vertikulēšanas visus sauso masu no zāliena savāc ar grābekli.

Pēc vertikulēšanas un sausās masas sagrābšanas zālienam noteikti jāveic piesēšanu, ņemot vērā, ka ir nodrošināti lieliski apstākļi, kas veicina sēklu dīgšanu un attīstību.

Pēc piesēšanas zālienu vajadzētu arī mēslot. Galvenās barības vielas ir slāpeklis, fosfors un kālijs.

Pēc aerācijas zālienu var mulčēt. Mulčēšanu var veikt tikai pavasarī, jo mulčējot rudenī, zāliens var aiziet bojā.

Zāliena mēslošanu veic pavasarī un vasaras otrajā pusē. Rudenī mēslošanai izmanto kālija un fosfora mēslojumu.

Mēslošanu veic pirms lietus, vai arī pēc mēslošanas zālienu kārtīgi aplaista.

Pirmā pļaušana pēc zāliena sēšanas jāveic, kad zāliens izaudzis ~10 cm garumā. Pirmajā pļaušanas reizē jānopļauj ~ 1/3 no zāles garuma. Visa nopļautā zāle vienmēr jāsavāc.

Regulāra un rūpīga zāliena pļauja ir labākais līdzeklis cīņai ar nezālēm. Nezāļu sēklas zālienā nokļūst ar augsni un atlido pa gaisu. Zālienā ļoti nevēlamas ir daudzgadīgās platlapju nezāles, regulāri miglojot, tās iznīkst. Viengadīgās nezāles izzudīs jau pēc 2 – 3 pļaušanas, ja vien nebūsiet atļāvuši nogatavoties nezāļu sēklām.

Saulainā un sausā laikā zāliens jālaista regulāri. Nav nozīmes samitrināt tikai augsnes virskārtu, augsne jālaista kārtīgi, vismaz 10-12 cm dziļumā. Nepietiekama, virspusēja zāliena laistīšana sekmē nezāļu attīstību. Tādēļ zālienu ieteicams laistīt no rīta un vakarā.