Kā zemesvēzi padzīt no dārza?

Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) ir Latvijas Piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, raksta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).

"Atcerieties – melnzemes vai kūtsmēslu iegāde ir saistīta ar iespēju iedzīvoties zemesvēžos! Pat kopēja tehnikas izmantošana varbūt pietiekama, lai tie nokļūtu dārzā. Nav vienas brīnummetodes, un tikai kompleksa paņēmienu izmantošana 2-3 gadu garumā dos panākumus. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks," skaidro LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Pēc publikācijas "tv3.lv Dzīvesstils" par kurmjiem dārzā, komentāros "Facebook" lasītāji dalījās ar pieredzi, kā atbrīvoties ne tikai no kurmjiem, bet arī no zemesvēžiem, kas dārzam nodara lielāku kaitējumu. Aigars Snikus komentārā rakstīja: "Aizbaidīsi kurmi, atnāks zemesvēzis, ūdensžurka u.t.t.. Izvēlies mazāko draņķību."

Dzintars Merkuss dalījās ar padomu, kā viņš cīnās ar zemesvēžiem: "Man ir abi. Gan kurmji, gan zemesvēži. Pret zemesvēziem palīdz olu čaumalas (sasmalcinātas)." Dz. Merkuss sasmalcinātās olu čaumalas iestrādā augsnē. Pēc viņa novērojuma, zemesvēzis saēdas čaumalas un iet bojā, jo nevar tās pārstrādāt. Šo metodi iesaka arī dārzkopības speciālists M. Narvils: "Izžāvē olu čaumalas un samaļ. Izkaisa zemesvēžu darbības vietās. Zemesvēžiem, apēdot čaumalu daļiņas, tie ies bojā."

Savukārt Roberts Skudītis iesaka "zirga bumbu" metodi pret zemesvēžiem.

Metodes, kā atbrīvoties no zemesvēža

Lai atbrīvotos no zemesvēžiem, apkarošanas pasākumi jāveic vismaz trīs gadu garumā un visā zemesvēžu apdzīvotajā platībā. No zemesvēža atbrīvoties ir visai grūti, taču to skaitu var samazināt līdz tādam līmenim, ka nav jūtama ietekme uz augiem:

• Vēlu rudenī augsni dziļi (25 – 30 cm) uzrok, regulāri irdina, jāpārrok komposta kaudzes.
• Efektīva ir mākslīgu ziemošanas vietu izveidošana. No augusta līdz oktobrim izrok 40 – 50 cm dziļas bedrītes vai grāvīšus un piepilda tos ar zirgu mēsliem vai kompostu. Kad temperatūra pazeminās zem 0 °C, bedrītes atrok un iznīcina tur salīdušos zemesvēžus.
• Mazdārziņā starp burkānu sējumiem un citiem dārzeņiem, kas garšo zemesvēžiem, veido aizsargbarjeras. Šim nolūkam izmanto divus 2 m garus koka dēļus vai plastmasas, šīfera plāksnes. Barjeras liek krusteniski, ierok 20 – 25 cm dziļi tā, lai virs zemes paliktu 3 – 4 centimetri. Vietā, kur tās krustojas, izveido padziļinājumu un ieliek ķeramtrauku – pārgrieztu plastmasas pudeli, māla podu, stikla burku, metāla kārbu vai jebkuru citu trauku ar gludām sienām. Šīs lamatas ierok augsnē tā, lai to mala atrastos puscentimetru zem augsnes virskārtas. Kukaiņu pievilināšanai traukā ielej alu vai ieliek satrūdējušu kūtsmēslu piciņu. Pēc nedēļas zemesvēžus savāc un iznīcina. Lamatas atkal ievieto augsnē un turpina ķeršanu visu vasaru.
• Pa dobes vai lauka perimetru iestādi samtenes, jo samteņu sakņu smarža atbaida zemesvēžus. Zemesvēžiem nepatīk arī ķiploku, fritilāriju, krizantēmu smarža, tāpēc šos augus arī var stādīt pa dobes perimetru.
• Jāraugās, lai kaitēkļus ar augsni, kompostu neienestu lecektīs un siltumnīcās.
• Zemesvēžiem nepatīk bieža un dziļa zemes irdināšana, rindstarpu rušināšana. Šādi iespējams iznīcināt to alas. Sausā laikā virs augsnes ieteicams izlikt salmu klājumus un bieži laistīt. Tad regulāri salasa zem tiem salīdušos kaitēkļus.
• Var izmantot dažādus ķeramtraukus jeb lamatas zemesvēžu ķeršanai (plastmasas traukus, stikla burkas, metāla kārbas), ko ierok tur, kur manītas zemesvēžu ejas, augšmalu atstājot tūlīt zem augsnes virskārtas. Var ieliet alu vai citu rūgstošu šķidrumu, kas pievilina kukaiņus, un tad regulāri jāizvāc tur sakritušie kukaiņi un jānomaina šķidrums.

Avots: darzaabc.lv

Zemesvēža raksturojums

Parastais racējcircenis jeb zemesvēzis vai ķirelis. (Gryllotalpa gryllotalpa L.)

• Aktīvāks naktī.
• Pieauguši īpatņi 4-5 cm gari, mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Mātītēm dējekļa nav.
• Ķermenis samtaini apmatots, krāsa pelēkbrūna, apakšpuse gaišāka, dzeltenīga.
• Taustekļi diezgan īsi, sarveidīgi. Acis sīkas, žokļi ļoti spēcīgi. Priekškājas pārveidotas zemes rakšanai, īsas un masīvas, lāpstveidīgas, ar zobainiem stilbiem.
• Līdzīgi citām taisnspārņu kārtas sugām arī zemesvēzim ir spārni: priekšējie īsi, pakaļējie gari, krokaini salocīti. Lido ļoti reti, tikai iztraucēts un galējas nepieciešamības spiests, lidojums smagnējs un neveikls.
• Dzīvo pazemē, pašizraktā alu sistēmā, priekšroku dod mitrām, trūdvielām bagātām augsnēm, tajā skaitā dārzos, tīrumos un siltumnīcās.
• Barojas ar augiem, sliekām, dažādiem kukaiņiem un sīkiem gliemjiem.
• Maijā-jūnijā zemesvēža mātīte kādā no alas paplašinātajiem atzariem dēj 100-350 olas, kuras apsargā arī pēc mazuļu izšķilšanās vismaz mēnesi vai ilgāk. Divu līdz trīs nedēļu laikā no olām izšķīlušies mazuļi ir ap 2-3 mm gari, sākumā balti, un līdz pieauguša īpatņa lieluma un izskata sasniegšanai vairāk nekā 10 reizes maina ādu. Spārni parādās tikai pēdējā nobriešanas stadijā.
• Tikai pēc trīs gadiem zemesvēzis ir pilnīgi pieaudzis.
• Vēdera pēdējā posma garie piedēkļveida izaugumi jeb cerkas nav domātas duršanai, bet gan pilda taustes un jutīguma funkciju, lai orientētos alā un savlaicīgi uztvertu zemes satricinājumu, tuvojoties ienaidniekam.
• Zemesvēzis nav indīgs, bet koduma vietā izšļāktais gremošanas šķidrums nereti izraisa brūces iekaisumu, tāpēc zemesvēzim nevajadzētu ļaut iekost pirkstā, rokās – neņemt. Kukaiņa žokļi ir sevišķi spēcīgi – tas ne vien spēj bez pūlēm pārkost pirksta ādu, bet arī koku un krūmu saknes.
• Čirkstošo skaņu, kas rodas tēviņam trinot spārnus vienu gar otru, visbiežāk dzird vēlā pavasara vakarā pārošanās laikā.
• Lai gan, bojājot kultūraugu saknes, zemesvēzi tā biežas sastopamības vietās uzskata par izskaužamu kukaini, daudzviet Eiropā zemkopības metožu pilnveidošanas dēļ un ķimizācijas rezultātā tas ir kļuvis rets.
• Latvijā zemesvēzis pagaidām sastopams diezgan bieži visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi.

Avots: latvijasdaba.lv