Dārza sezonas gaidās: vai pastāv cerība, ka stiprais sals varētu iznīdēt Spānijas kailgliemežus?
Lai arī šajās dienās Latvijā tiešām valda ievērojams aukstums, speciālisti norāda, ka cerības, ka tas izsaldēs Spānijas kailgliemežu oliņas, nav lielas.
"Redziet, šeit pagalmā sniega biezums ir kaut kādi 10 centimetri – vietām Latvijā līdz pat 45. Zem sniega ir silts, un, ja vēl zem tā sniega ir zāle, vēl kaut kādas lapas, zeme… Es šorīt no rīta lasīju, kolēģe rakstīja, ka zem sniega, 20 centimetru dziļumā, zeme nav sasalusi, kaut kur ap 0. Nav tik briesmīgi auksts, lai mēs cerētu, ka izsals, tāpēc labāk gatavoties no paša pavasara, kad tomēr viņi būs. Tātad gādājam līdzekļus, ar kuriem tos ierobežot, ravējam savus dārzus, kad radīsies nezāles, ko ravēt, bet nezaudējam modrību."
Eksperte atzīst, ka ietekmi uz kaitēkļu populāciju varētu atstāt tikai ilgstošs kailsals, kad temperatūra noslīd zem mīnus 20 grādiem. Taču šādas ziemas Latvijā kļūst arvien retākas, un pat šādos apstākļos pilnīga izsalšana nav gaidāma – daļa kaitēkļu tik un tā spēj paglābties.
"Ja jau šī suga pie mums ir atnākusi, viņa ir uz palikšanu, varbūt vairāk vairāk vai mazāk, bet tā, ka pilnībā pazudīs, tā ne! Es domāju, ka mēs sākam kaisīt šos te pretgliemežu līdzekļus, tad, kad redzam, kad zālītē sāk ataugt, kad kaut kāda dzīvība sāks parādīties. Skatīsimies, kāds būs pavasaris pēc šitādas ziemas. Parasti tas ir kaut kādas marta beigas, aprīlis, bet mums ir bijuši gadi, kad vēl 20. aprīlī ir bijis sniegs. Tā kā dažādi var būt, sekojam līdzi norisēm dabā."
Kā vienu no dabiskajiem risinājumiem eksperti min arī skrējējpīles. Ja pavasarī tās sāk apēst gliemežu oliņas, jau jūnijā, kad sākas aktīvākais kailgliemežu periods, to skaits var būt ievērojami mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
