Nograuž cūkupupu ražu – kailgliemeži atstāj pirmos zaudējumus, taču lauki vēl saglabājas droši

Spānijas kailgliemezis lielajās saimniecībās tiešus postījumus vēl nav radījis, tomēr audzētāji jau laicīgi domā, kā pasargāt savus laukus no šīs invazīvās sugas iespējamiem uzbrukumiem.

"Šobrīd strādājam pie tā, lai neievazātu šos kaitēkļus, šajā gadījumā tā ir tehnikas kopšana, pēc katras lauka apstrādes mēs tīrām tehniku, jo tiek pārnesti ne tikai ar augsni atvedot, bet arī ar tehniku, oliņu veidā tiek ievazāts, tas nav tikai kailgliemezis, tas arī ir jebkura cita veida slimības," saka SIA "Ezerkauliņi" pārstāvis Oto Marinaki.

"Ezerkauliņu" saimniecība, kas apsaimnieko 2200 hektārus ar dažādiem graudaugiem un dārzeņiem, norāda, ka, lai gan atsevišķos blakus laukos Spānijas kailgliemezis ir novērots, tie ir tikai nelieli daudzumi un rūpīgi kopjot lauku malas, kaitēklis tajos neieviešas, – lielākās problēmas parasti rodas tieši nekoptās teritorijās.

"Vai tas būs uz priekšdienām, kā problēma, skatīsimies, esam raduši arī risinājumus, šobrīd strādājam pie tā, lai neievazātu. Gadījumā, ja ir radusies jau invāzijā, tad ir iespējams izmantot dažādus limacīdus, šobrīd mums nav bijusi nepieciešamība nevienā no vietām, vismaz lauksaimniecībā," saka Marinaki.

Allažu pagasta saimniecībā "Bračas", kas 70 hektāros audzē dārzeņus, atzīst – līdzīgi kā citur, arī šeit Spānijas kailgliemežu apkarošana pagaidām ir otrajā plānā. Tomēr zemēs pie ciemata, kur šī invazīvā suga novērojama lielākā daudzumā, šogad jau bijuši pirmie zaudējumi.

"Cūkupupu laukos šogad daudzas pupas nenovācām, jo gliemeži bija tās sagrauzuši, dzirdam, ka kaimiņiem apkārt ir daudz sagrauzuši kailgliemeži. Protams, ir tie zaudējumi, mēs ļoti ceram šīs ziema būs barga un liela daļa šo gliemežu izsals, kas būtu ļoti labi," saka zemnieku saimniecība "Bračas" valdes locekle Elīza Ilze Malceniece.

Pirmie kailgliemeži pagājušajā nedēļā novēroti arī pie saimniecības noliktavas, ko profilaktiski pašlaik apber ar limacīdiem, rēķinoties, ka nākotnē tie, iespējams, būs jālieto arī uz laukiem.

"Ja šeit būs ļoti liela invāzija, es nezinu, kā mēs tiksim galā, bet vienīgais reālais risinājums, mums kā ražojošiem lauksaimniekiem, ir lietot šos limacīdus, bet, protams, ar šo limacīdu lietošanu nevar aizrauties, jo tie, pirmkārt ir dārgi. Otrkārt, ir noteikts reižu skaits, cik mēs drīkstam lietot, šos augu aizsardzības līdzekļus," bilst Malciniece.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē stāsta, ka kopumā Latvijas lauksaimniekiem pašlaik izdodas tikt galā ar šo invazīvo sugu un ierobežot to izplatību.

"Lielākais vaininieks, nu, ja neskaita pašus tos gliemežus un tā tālāk, lielākais vaininieks ir Eiropas zaļināšanas prasības, kuras no lieliem lauksaimniekiem prasa vismaz 50% tīruma cauri ziemai turēt vai nu apsētus, vai nu ar neiestrādātām augu atliekām. Un šī prasība ir sena, tā nav no vakardienas, un jau tajos laikos, kad tā tapa, mēs brīdinājām Zemkopības ministriju, attiecīgi Zemkopības ministrija brīdināja savus kolēģus, ka tās vairos gliemežus," skaidro Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Mārīte Gailīte.

Tas, ka kailgliemeži nav iedzīvojušies lielā skaitā lauksaimnieku zemē, norāda uz to, ka lauki tiek kopti un strādājot mērķtiecīgi, iespējams, daudz panākt un kultūraugus pasargāt.

Lauksaimnieku organizācijā norāda, ka augu aizsardzībā brīnumlīdzekļu nav. Ar kaitēkļiem jācīnās sistemātiski, sākot jau no pavasara un turpinot mērķtiecīgi un regulāri visas sezonas garumā.