Kas ir Latvijas kivi un kā to izaudzēt savā dārzā?
Šajā reizē Ralfs un Martins devās uz zemnieku saimniecību "Ragāres" Aizkraukles novadā, kur audzē kivi, lai noskaidrotu kā izskatās un pats galvenais, kā garšo Latvijā audzēti kivi.
Z/s "Ragāres" ar kivi audzēšanu nodarbojas jau 30 gadus un tik pat veci ir saaugušie kivi krūmi saimniecības dārzā, ko sauc par aktinīdijām, kas no veikalu plauktos nopērkamajiem atšķiras, jo ir kā mazas, zaļas odziņas, nevis lieli un pūkaini.
Aktinīdijas Ķīnā ir savvaļas augs, kas ražo dažādas formas odziņas un lielākoties ir bez pūkainā apvalka.
Latvijas kivi jeb aktinīdijas var audzēt arī savā dārza. Raža būs pēc pieciem līdz sešiem gadiem.
"Būtu jāsargā no kaķiem, jo kaķiem ļoti patīk aktinīdijas. Viņi grauž gan saknes, gan dzinumus," stāsta "Ragāru" saimniece Elīna. Tāpat ogu krūmi būs jāsargā no putniem, piemēram, strazdiem.
Aktinīdiju audzēšanas noslēpums
Aktinīdija ir divmāju augs – ražošanai lielākoties ir nepieciešami vismaz divi augi. "Ragārēs" stāda vienu tēvu uz vismaz astoņām mammām.
Ja tev jau ir dekoratīvais augs, bet nekad neražo, droši vien trūkst "otrās pusītes". Aktinīdiju ziedēšanas laikā, kad neatkarīgi no šķirnēm vai jeb kā cita var pavisam droši pateikt, kurš augs tev jau ir. Iespējams, ir milzīga mamma, gatava aktīvi ražot, trūkst tikai pāris gadus paaudzēt tēvu blakus. Lielais triks. Apskaties ziedus. Bildē pa kreisi – tēvs – zieds tukšs, tikai putekšņi, pa labi mamma – mini odziņa jau vidū.
"Ragāres" aktinīdijas ražo teju katru gadu. Reizi desmit gados, ja patrāpās ļoti silts un agrs pavasaris, kam seko nežēlīgas salnas – apsalst dzinumi ar visiem pumpuriem. Augam diži nekas, bet raža gan var nebūt. Augs ļoti skaists. Lapas vispirms iegūst baltu nokrāsu, tad klāt nāk vēl arī rozā.
Četri vērtīgi stādīšanas un audzēšanas padomi
Tiek stāstīts, ka nu galīgi neieaugas, izsalst un kas tikai vēl, bet tās parasti ir tikai un vienīgi stādīšanas un pirmās kopšanas kļūdas. Mums stādot ierasti izkrīt kāds viens no vairākiem desmitiem augu un tas pats visticamāk stādu vainas dēļ, skaidro "Ragāru" saimnieki.
- Stāda vēlu, pēc salnām.
- Kaķi. Tie dievina aktinīdiju saknes. Gatavi plosīt, rakt bedres, grauzt zemainas. Un beigās, protams, skaļi koncertēt! Sākumā ieteicams uzlikt kādu traucēkli, lai netiek klāt – sietiņu vai sētiņu.
- Mulčš. Aktinīdijas ir džungļu vīteņaugs. Tām patīk, ka lapas ir saulē, bet saknēm jābūt ēnā. Mitrumam ir jābūt pietiekamam. To viegli panākt kārtīgi mulčējot. Augs vienlaikus tiek pasargāts arī no kaķu izklaidēm, nav arī jāravē. Apakšā kārtīga tranšeja ar kārtīgi ielabotu zemi – mēsliem, biohumusu, kompostu. Ko nu kurš liek. Pa virsu mulča kārta, vismaz 10 cm. Esam likuši sienu, šķeldu, skaidas. Viss der.
- Balsti. Aktinīdijas augs ilgi, ļoti ilgi. 30 gadi tāds nieks vien ir. Tātad arī balsts ir jāveido atbilstošs. Nokaltusi ābele vai mini koka līstītes nu nebūs īstais. Sāk aktīvi ražot jau no 2 m augsta žoga, bet paaugstināts no 3 –līdz 4 m ir ar bagātīgāku, daudz bagātīgāku ražu. Var noaudzēt arī 6 līdz 8 m augstu sienu. Ķieģeļos negrauzīsies – vajag kādas saturošas stieples vai citu konstrukciju. Jaunie dzinumi tiklīdz augs ieaugas ir dikti gari, metriem. Tātad arī rūtis režģim var būt krietni lielas, piemēram, 50x50cm. Vēlreiz atkārtošu – balstiem jābūt diezgan pamatīgiem.
Avots: z/s "Ragāres".
Ja nu sēta nav uztaisīta stipra vai kāda dabas stihija to nogāž, tad "Ragāru" saimnieki iesaka nogāzto mudžekli negriezt uzreiz nost, pagaidīt gadu, lai sadzen jaunus vīteņus gaisā un tikai nākošajā pavasarī apgriezt visu sagāzto. Vecos vīteņus laužot, griežot var "skaisti" nogalināt augu līdz pat zemei. Droši var veidot arī interesantu formu konstrukcijas – arkas, sedzošus jumtus utt.
Ja savā dārzā audzēsit aktinīdijas, tad atceries, ka tās būs jāvāc ar rokām, katru odziņu aptaustot un, ja odziņa ir rievaina, tad tā vēl ir zaļa. Vāc gludās un mazliet uzpūtušās.
Ja aktinīdijai ir pie kā pieķerties, tā var izstiepties pat 10 metru augstumā, tāpēc kivi ražas novākšanas laikā bez kāpnēm neiztikt. Agrāk Latvijā kivi ražas laiks bija augustā, bet vasarām kļūstot karstākām, arī kivi odziņas nogatavojas agrāk.
Lai arī kivi mēs saucam par augli, patiesībā tā ir oga. Senos laikos to pat dēvēja par ķīniešu ērkšķogām, bet savu mūsdienīgo nosaukumu – kivi, ieguva tikai pagājušā gadsimta vidū, pateicoties līdzībai ar kivi putnu.
Noskaties, kā Ralfs un Martins gatavo veselīgo smūtiju un kivi kūku:
Svētdienu rīti, kas piepildīti ar garšām, idejām un ģimenisku kopābūšanu! Skaties kulinārijas raidījumu "Ralfs gatavo" no 13. aprīļa katru svētdienu pulksten 9.30 kanālā TV3, Go3 un tv3.lv. Ieskaties, cik aizraujoša bērniem var būt darbošanās virtuvē. Ralfa un Martina padomus un receptes atradīsi portālā "tv3.lv".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
