Atkritumu šķirošana Latvijā kļūst arvien izplatītāka, taču pētījumi rāda – daudzi joprojām nezina, vai dara to pareizi? Gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka viņiem trūkst zināšanu par šķirošanas noteikumiem. Lai kliedētu neskaidrības un lauztu mītus, "Getliņi EKO" uzsāka jaunu informatīvo kampaņu: "Jāšķiro ir viss! Un viss.".
Plastmasa, stikls, papīrs, BIO atkritumi – konteineru netrūkst, tomēr izvēle, kur ko mest, bieži rada apjukumu, un vairāk nekā puse iedzīvotāju nezina, ko drīkst ievietot konkrētajos šķirošanas konteineros, atklāj sabiedriskās domas pētījums.
Šķirošana pati par sevi neko negarantē – ja konteinerā nonāk nepareizi atkritumi, viss saturs var kļūt nederīgs pārstrādei. Tāpēc ir svarīgi ne tikai šķirot, bet darīt to pareizi.
Lai mainītu situāciju, "Getliņi EKO" uzsāk informatīvo kampaņu "Jāšķiro ir viss! Un viss.". Tās mērķis ir padarīt šķirošanas procesu saprotamu ikvienam.
"Es nāku no paaudzes, kurai bērnībā sapratne par šķirošanu bija: izmest kaut ko pa logu ārā braucošā mašīnā," akcijas atklāšanas pasākumā teica hokejists Sandis Ozoliņš.
Cilvēki nešķiro atkritumus bieži vien motivācijas trūkuma dēļ, secina pētījuma autori. Tāpēc kampaņā iesaistīti pazīstami sportisti, kas demonstrē, cik svarīga ir motivācija ne tikai treniņos, bet arī ikdienas rutīnas lietās.
"To nav tik grūti iemācīties, ja tas rodas par ieraduma lietu. Tas pats, kā sportā," bilst Ozoliņš.
Kampaņas laikā izveidota vietne "skirotprasme.lv", kur ikviens bez maksas var apgūt šķirošanas pamatus vai papildināt jau esošās zināšanas.
"Kampaņas mērķis – padziļināti skatīties visus atkritumu šķirošanas veidus. Patiesībā sagatavoties 2027.gada jaunajām prasībām, kādas būs Rīgā, ka būs jāšķiro visiem. Ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem. Un visi atkrituma veidi jāšķiro," skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (Nacionālā apvienība).
Kamēr privātmājās šķirošana ir biežāka, daudzdzīvokļu namos paradumi joprojām ir nevienmērīgi. Katra astotā mājsaimniecība Latvijā atkritumus nešķiro vispār.
"Sabiedrībā valda mīts, ka nav vērts šķirot, jo atkritumi Getliņos tāpat tiek samesti vienā kaudzē, vai arī uzskata, ka kāds to izdarīs viņu vietā, bet īstenībā šķirošana sākas katra mājās. Jo pēc tam, kad viss samaisījies kopā, grūti izšķirot," skaidro "Getliņi EKO" Vides izglītības un komunikācijas daļas vadītāja Dārta Grudule.
Kampaņas rīkotāji uzsver: šķirošana – tas nav jautājums tikai par atkritumiem. Tas ir par zināšanām, atbildību un izvēli, kas ietekmē vidi un nākotni.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Rīgā no 2027. gada būs stingrākas prasības atkritumu šķirošanai
Kā ziņots, Rīga domes pērnā gada decembrī pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus galvaspilsētā, kas paredz stingrākas prasības šķirošanai, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai un sabiedrības informēšanai.
Galvenās plānotās izmaiņas:
Šķirošana kļūst obligāta – papīra, plastmasas un metāla atkritumi turpmāk būs jāšķiro visiem atkritumu radītājiem (no 2027. gada 1. marta).
Bioloģisko atkritumu konteineri būs obligāti gan pie daudzdzīvokļu, gan pie individuālajām mājām. Mājsaimniecības, kas veic kompostēšanu savā īpašumā, konteineru varēs neizvietot (no 2027. gada 1. marta).
Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.
Minimālais konteineru izvešanas biežums – ne retāk kā reizi astoņās nedēļās nešķirotajiem, papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem; bioloģiskajiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās.
No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu samaksas un bez klienta atsevišķa pieteikuma konteinerus mazgāt un dezinficēt noteiktā biežumā.
Atkritumu izvešana brīvdienās un svētku dienās – no plkst. 7.00 (prasība spēkā no 2027. gada 1. marta).
Daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem būs jānodrošina regulāra informācija iedzīvotājiem par atkritumu izvešanas grafikiem, šķirošanu, liela izmēra un mājsaimniecībās radušos būvniecības atkritumu savākšanas kārtību, un apsaimniekošanas izmaksām, tostarp rēķinos un informācijas stendos.
Saistošajos noteikumos tiek noteikta liela izmēra atkritumu apsaimniekošanas kārtība, kas paredz, ka daudzdzīvokļu nama pārvaldnieks vienojas ar mājas kopību par kārtību, kādā tiks veikta liela izmēra atkritumu savākšana un izvieto iedzīvotājiem pastāvīgi pieejamu informāciju par noteikto kārtību un par liela izmēra atkritumu izvešanas grafiku. Liela izmēra atkritumus novieto pārvaldnieka norādītā savākšanas vietā ne ātrāk kā 24 stundas pirms savākšanas laika.
Rīgā atkritumu apsaimniekošana ir sadalīta četrās zonās – pirmā zona ietver centru un kādreizējo Latgales priekšpilsētu, otrā zona ietver kādreizējo Pārdaugavas Kurzemes rajonu, trešā zona ietver Pārdaugavas Zemgales priekšpilsētu, bet ceturtā zona ietver bijušo Ziemeļu rajonu un Vidzemes priekšpilsētu.
"Clean R" nodrošina atkritumu apsaimniekošanu pirmajā un otrajā zonā, kamēr trešajā zonā atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA "Lautus vide", bet ceturtajā zonā – SIA "Eco Baltia vide".
Veicot izvērtējumu par zonu skaita noteikšanu, secināts, ka četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ir optimālas, ņemot vērā gan konkurences prasības, gan nepieciešamo infrastruktūru, gan ekonomiskos apsvērumus. Jaunajos noteikumos saglabātas četras zonas, bet mainītas zonu robežas, ņemot vērā apkaimju teritorijas, lai viena apkaime netiktu sadalīta divās zonās – no 2027. gada 1. marta Āgenskalna apkaime un Salu apkaime tiks iekļautas 3. zonā, bet Centra apkaime 1. zonā.
