Mēs vairs nelietosim miskasti! Latviešu ģimene uzsāk apņemšanos, ko citi dēvē par "psihu"

"Zero Waste – tā ir filozofija, kura iedrošina pārdomāt mūsu ikdienu – ko, cik daudz un kā patērējam. Vienkārši sakot, padomāt un pārbūvēt modeli, kā dzīvojam, patērējam un metam lietas ārā.

Zero Waste ir par citādu resursu ciklu, pie kāda esam pieraduši. No "nopirku, palietoju vai nepalietoju un izmetu" uz "varbūt varu iztikt, lietot atkārtoti vai uztaisīt, un tad šķirot" – tā īsumā videi draudzīgo dzīves stilu, kas pēdējos gados pasaulē piedzīvojis pamatīgu uzrāvienu, savā blogā raksturo Laura.

"Šī kustība ir par apzinātu iepirkšanos un apzinātu rīcību, par to, kas un cik tev patiesībā ir vajadzīgs, par to, ka izvēlēties lietas, ko var izmantot vairākkārtīgi," sarunā ar portālu "tv3.lv" stāsta 26 gadus vecā sociālo mediju jomas uzņēmēja un blogere.

Laura un Andis Arnicāni "zaļi" dzīvojuši jau iepriekš, bet īpašu grūdienu saņēmuši pēc filmas "Before the Flood" par globālo sasilšanu un pasaulē populāru Zero Waste dzīves stila piekritēju publiskoto video noskatīšanās pirms pusotra mēneša.

"Es teicu vīram: "Viss, mēs beidzam dzīvot tā, kā mēs dzīvojam. Mēs sākam no sākuma!"

Un tā arī bija. Tajā pašā vakarā vai nākamajā rītā es likvidēju miskasti, un internetā sāku sekot cilvēkiem, kuri par to runā," portālam "tv3.lv" stāsta Laura.

Viņu īpaši iedvesmojusi Zero Waste aktīviste un popularizētāja Bea Džonsone no Francijas. "Viņa ir moderna, skaista, forša francūziete – brīnišķīga, harismātiska sieviete. Viņai ir normāla ģimene – vīrs un divi bērni. Viņi dzīvo pilsētā, un viņa ir izštukojusi, kā to dabūt gatavu. Man bija sajūta, ka to var īstenot ne hipijiskā, jocīgā veidā, es sapratu, ka tas ir iespējams," stāsta Laura.

Turpmāk miskastē vairs neko nemetīsim!

Laura gan smej, ka pašu pirmie soļi ceļā uz bezatkritumu mājsaimniecību radu lokā uzņemti ar aizspriedumiem: "Ģimene pateica, ka mēs esam vienkārši psihi, ka tas nav normāli, bet mēs uz to pievērām acis un klausījāmies uzslavas vārdos, ko dzirdējām no apkārtējiem, tieši gados jauniem cilvēkiem, kuriem pašiem ir liela interese."

Taču kā tas ir – likvidēt miskasti?

"Tas ir diezgan traki!" smej Zero Waste popularizētāja Latvijā. "Pirmais, ko es izdarījusi, ir paņēmu un brutāli izšķiroju mūsu miskasti, lai vispār sapratu, kas tur atrodas. Tas bija vesels process – saprast, kas atrodas mūsu ledusskapī, skapīšos, kur ko mēs liekam. Parasto miskasti palikām malā…" klāsta Laura.

Foto

Līdzšinējās miskastes un latviešiem raksturīgā maisiņa ar maisiņiem vietā tika novietotas trīs kastes – metālam, papīram un plastmasai. "Un mums pašiem ir savs komposts.

Mūsu atziņa – miskastē mēs neko nemetīsim, un šobrīd organiskos atkritumus mēs vedam uz mežu un rokam zemē. Vecākiem ir piemājas mežs, un pavasarī tiks uztaisīts normāls komposts. Bet es gribu pavisam drīz saorganizēt mājas versiju ar slieku kompostu. Es gribu parādīt, ka organiskos atkritumus varam mēģināt pārstrādāt arī pilsētā, jo ne visiem cilvēkiem ir iespējas aizbraukt uz laukiem," norāda Laura. (Stikla taru ģimene izmet atsevišķā konteinerā pie mājas – red.)

Laura

"Ideja bija tāda – ja mēs to izdarīsim brutāli, tūlīt un tagad, tas ir vienīgais veids, kā mēs uz bezatkritumu mājsaimniecību varam pāriet pa īstam. Ieejot veikalā, mēs skatāmies uz iepakojumiem, ko mēs vispār varam pārstrādāt. Ja mēs to nevaram izdarīt, mums nav iepakojumu kur likt. Un ja nav kur likt, mēs nepērkam," strikti nosaka Laura.

Pēc miskastes likvidēšanas ģimene vairs nevar iepirkties ne lielveikalos, ne eko veikalos – gluži vienkārši viss ir iepakojumos. Alternatīva ir tirgus un pašu rokas.

Ietaupa naudu, nervus un enerģiju

"Iepirkšanās mums notiek reizi nedēļā. Mēs izplānojam ēdienkarti, našķus un visu pārējo. Iepriekš bijām mēģinājuši, bet tad likās, ka šāda pieeja ierobežo, nav radošuma un improvizācijas.

Laura

Šobrīd esam nenormāli laimīgi. Mēs visu saplānojam un ēdam daudz radošāk un tādus produktus, ko pirms tam neēdām. Turklāt ēdam daudz sabalansētāk, ietaupām ļoti daudz naudas – vismaz 30 procentus, bet varētu būt vēl vairāk," secinājusi Laura.

Vēl sieviete atzīstas, ka arī pats iepirkšanās process kļuvis īsāks un vienkāršāks: "Mums ir saraksts, aizbraucam uz tirgu, nopērkam precīzi tik, cik sarakstā norādīts – to visu paveicam divās stundās. Tas ietaupa arī daudz nervu un enerģijas."

Pusotra mēneša laikā, kopš uzsākuši ceļu uz bezatkritumu mājsaimniecību, ģimene izdomu liek lietā ne tikai maltīšu plānošanā un gatavošanā, bet radoši risinājumi tiek rasti, arī iekārtojot dzīvokli.

"Vēl viens ieguvums – tirgū un vietās, kur mēs iepērkamies, mēs veidojam attiecības. Šobrīd mums reāli jāaprunājas ar tiem cilvēkiem un jāizstāsta, kāpēc un kā mēs to darām. Katrā tirgus paviljonā mums jau ir savi spotiņi, piemēram, mums ir sava tante, pie kuras pērkam žāvētos augļus, riekstus, sēklas. Un tas ir forši! Mēs ar viņu esam parunājušies, viņa zina, kāpēc mēs to darām un ieber mūsu maisiņā to, kas mums ir vajadzīgs," stāsta Laura.

Ja arī tevi ir uzrunājis Zero Waste, bet nezini, ar ko sākt, Laurai ir pavisam vienkārši ieteikumi: pastaigāt pa mājokli un paskatīties, kas vispār tur atrodas, vai viss no tā patiesībā ir vajadzīgs, papētīt, kā iepērcies veikalā, un izvēlēties pārtiku, kas nav iepakota.

Galvenais – domā līdzi!

Vai Latvijā Zero Waste ideja ir dzīvotspējīga?

"Jā, jo es saprotu, ka ļoti iespējams, ka šobrīd tā ir opcija, bet vienā brīdī tā būs nepieciešamība.

Laura

Pats svarīgākais – tajā iesaistīties nevis ar pārliecību "es glābšu pasauli", bet apzināties, ka to dari sevis, sev apkārtējo cilvēku dēļ. Ja mēs to darīsim pa kriksītim katrs savā mājā, es ticu, ka mēs varam radīt ko ļoti lielu.

Es domāju, ka ideja ir dzīvotspējīga. Jo lielāks būs pieprasījums, jo vairāk būs opciju un piedāvājumu. Es ceru, ka centrā vai Āgenskalnā mums izdosies attīstīt Zero Waste veikalu, kur cilvēki varēs produktus nopirkt bez iepakojumiem.

Latvijā gan idejas iedzīvināšana varētu aizņemt diezgan ilgu laiku, jo tā ir liela lieta. Ir runa par apzinātu dzīvošanu – nevis par plūšanu, nevis par atrašanos telpā tikai tāpēc, ka tur esi ielikts, bet tāpēc, ka esi izvēlējies tur būt.

Laura

Ja tas nav Zero Waste, tad tā ir atgriešanās pie saknēm, pie principiem, kā agrāk latvieši dzīvoja. Vēl nesen mēs dzīvojām bez plastmasas iepakojumiem, un cilvēki bija tikpat ļoti paēduši un tikpat priecīgi.

Es domāju, viss ir iespējams. Ir liela cerība, ka jo vairāk jaunu cilvēku ar bērniem to darīs, jo vairāk šie principi šķitīs kā normāla ikdienas sastāvdaļa.

Skatoties, cik ļoti daudz jaunu cilvēku par šo interesējas, es saprotu, ka viss notiek, ka ritenis ir aizgājis, tagad ir jāturpina rullēt uz priekšu," tā Laura.

Vairāk par ģimenes apņemšanos lasi Lauras blogā seekthesimple.com!