"Nezinu kā šo komentēt, jo tēviņa nav," tika rakstīts "Facebook" Latvijas Dabas fonda putnu tiešraides lapā, tāpēc putnu vērotāji vērsās pie Latvijas Dabas Fonda ornitologa Jāņa Ķuzes pēc skaidrojuma.
Ornitologa J. Ķuzes skaidrojums ir pavisam vienkāršs: "Jāsāk ar to, ka šai ziņā galvenie notikumi ir notikuši aiz kadra un visticamāk, ka mātīte tomēr ir pārojusies ar kādu garām lidojošu putnu. Šādi gadījumi ir dokumentēti citām sugām, piemēram, melnajiem stārķiem. Par to, vai ola ir auglīga, varētu spriest, veicot atbilstošus izmeklējumus laboratorijā."
Savukārt par tēviņu, kurš ir gredzenots Goldas iepriekšējā ligzdā, J. Ķuze mierina satrauktos cītīgākos ligzdas vērotājus, ka "mēs nezinām, vai tas tiešām ir Goldas mazulis."
Ornitologs aptiprina, ka tuvradniecība putnu starpa ir iespējama. "Jā, tuvradniecisku pāru veidošanās ir iespējama, lai gan daba ir izveidojusi mehānismus (dispersiju – pēcligzdošanas migrācija), lai šādus gadījumus novērstu. Labs piemērs ir nelielā Latvijas zaļo vārnu populācija, kur tuvradniecisku putnu ligzdošana vienā pārī ir realitāte. Ilgtermiņā tas nenāk par labu populācijas ģenētiskajai daudzveidībai," skaidro J. Ķuze.
Video no "Facebook" Latvijas Dabas fonda putnu tiešraides lapas, kur Golda izdējusi pirmo olu.
Šobrīd ligzdā jau ir divas olas un tēviņš, ko cītīgākie tiešraides vērotāji dēvē par Puisi, kas aplido Goldu. Atnes kādu zariņu un zivtiņu.
Tiešraidē šogad vērojama melnās klijas ligzda liepā, kuru kliju pāris uzbūvēja pagājušajā gadā un tajā sekmīgi ligzdoja, taču ligzdu nebija izdevies atrast. Šogad ligzda tika atrasta, un tiešsaistes sistēma pārvietota no iepriekšējās ligzdas uz šo.
Ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni vairākkārt mainīja ligzdas. 2020.-2021. gadā tiešsaistē varējām vērot ligzdu, kas bija būvēta vecā bērzā un atrasta 2017. gadā. Piecus gadus klijas tajā sekmīgi ligzdoja.
Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.
Par melno kliju
- Melnā klija ir kraukļa lieluma putns. Pieaugušo melno kliju apspalvojums ir tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva gaišāka Apspalvojuma krāsas variācijas ir nelielas, bet reizēm sastopami ļoti tumši, gandrīz melni putni. Kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumšbrūnas, bet, putnam pieaugot, kļūst gaišākas.
- Melnās klijas ir gājputni. Uz ziemošanas vietām Āfrikā vai Tuvajos Austrumos tās dodas septembra beigās. Ligzdošanas vietās atgriežas aprīļa vidū. Latvijā melnā klija ir reti sastopama.
- Ligzdu būvē galvenokārt tēviņi. Dējumā 2–3 olas. Olas tiek dētas ar 24 stundu intervāliem. Olas perē galvenokārt mātītes, tikai retumis piepalīdzot tēviņiem. Perēšanas ilgums mainīgs – 26–38 dienas. Mazuļi nešķiļas vienlaikus, tomēr šķilšanās periods ir īsāks nekā olu dēšanas periods, kas nozīmē, ka pēdējām olām nepieciešams īsāks perēšanas laiks nekā pirmajām.
Avots: dabasdati.lv
Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina ziedot tiešsaistes kameru uzturēšanai pie putnu ligzdām. Kā informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa, lai pilnvērtīgi nodrošinātu kameru darbību, līdz sezonas beigām vēl nepieciešami 3000 eiro.
Iespēja vērot tiešsaistes ligzdas:
- Atjaunot un skatīties no LDF kanāla.
- Tiešraides caur Dabasdati.lv portālā.
- Visas kameras vienā logā atradīsi šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
