Bulgārijā arvien plašāks kļūst īpašs lāču parks, kas kļuva par glābiņu daudziem desmitiem lāču, kuri savulaik pakļauti drastiskām un nežēlīgām dresēšanas metodēm. Tagad ķepaiņi saņem regulāru medicīnisko aprūpi un dzīvo lāčiem pielāgotos apstākļos, kur tiem ir iespēja doties arī dabiskā ziemas miegā.
Leknajos Beli – tsas mežos Bulgārijā šie lāči brīvi klīst, nebaidoties tikt cilvēku notvertiem, kas tos medī izklaides nolūkos. Daudzi lāči šajā patvērumā Bulgārijas dienvidrietumu provincē kādreiz bija spiesti dejot ielu dejas Balkānos.
Kopš 19. gadsimta daudzi cilvēki Balkānos pelnīja iztiku, piespiežot lāčus uzstāties publikai. Taču nežēlīgie paņēmieni viņu apmācīšanai noveda pie šīs prakses aizlieguma deviņdesmito gadu beigās, tomēr pagrīdes dresētāji šo praksi turpināja līdz 2007. gadam. Diemžēl šāda prakse turpinās arī šobrīd Indijā.
Lāču mazuļi savvaļā tika atņemti viņu mātēm, Vairāk kā 60% mazo zvērēnu gāja bojā vēl pirms galamērķa sasniegšanas. Bet tie, kas izdzīvoja tos – sagaidīja nežēlīgas dresūras. Jau nepilna gada vecumā lācēna degunā ar karstu adatu tika izdurts caurums, bet caur to izvilkta virve. Dienu no dienas to raustīja, lai dzīvnieku piespiestu izdarīt tās vai citas kustības.
Pirmie trīs lāči tika izglābti 2000. gadā, un šogad parkam aprit 25 gadi. Šobrīd parkā mīt vairāki desmit lāču. Nu tie modušies – viņi jūtas ērti savās mājās un ir atgriezušies pie dabiskajiem ieradumiem, kas viņiem bija savvaļā. Līdzās mežiem un pakalniem lāčiem šeit ir īpaši izveidotas vietas atpūtai, dīķi, kur peldēties, un mākslīgi veidoti midzeņi lāčiem, kuri paši nerok savas ziemas guļas alas.
