Eiropā pieaug lielo plēsēju populācija, bet vai mēs varēsim sadzīvot ar lāčiem kaimiņos?
Visā kontinentā pieaug to dzīvnieku skaits, kurus kādreiz medīja kā kaitīgus. Taču zinātnieki uztraucas par to, kā mēs sadzīvosim ar šiem plēsējiem, raksta "The Guardian".
Eiropas plēsēju liktenis ir būtiski mainījies. Pēc desmitiem tūkstošu gadu ilgām vajāšanām, kuru rezultātā tika iznīcināti zobenzobu tīģeri, hiēnas un alu lauvas, pēdējā laikā ir vērojama kontinenta plēsēju skaita atjaunošanās.
Visā kontinentālajā Eiropā lāču, vilku, lūšu un tiņu jeb āmriju skaits ir krasi pieaudzis, jo pirms vairākiem gadu desmitiem ieviestie aizsardzības pasākumi ir sākuši dot rezultātus.
Pašlaik Eiropā ir aptuveni 20 500 brūnie lāči, kas ir par 17% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt Eirāzijas lūšu skaits ir 9 400, kas ir par 12% vairāk.
Lietuvā pa ceļu staigā lācis:
Šobrīd kontinentā ir 1300 vilkveidīgo, kas ir par 16% vairāk, bet, kas ir ievērojams, savvaļas vilku populācija Eiropā ir palielinājusies par 35% – līdz 23 000. Labāk veicies tikai zeltaino šakāļu populācijai. Tā populācija, kas koncentrējas Eiropas dienvidos, tagad ir 150 000, kas ir par 46% vairāk nekā 2016. gadā.
Vilki nogalinājuši simtiem mājdzīvnieku:
Dzīvnieki, kurus savulaik medīja kā kaitīgus, kamēr to dzīvotnes tika pārvērstas lauksaimniecības zemēs, atgriežas. Visā Eiropā atkal dzirdama vilka gaudošana, lāča rūkšana un to klīšana pa mežiem un līdzenumiem.
Gadsimta spilgtākais kontinentālā plēsēja atgriešanās notikums ir Ibērijas lūša jeb Lynx pardinus atgriešanās. Pirms 25 gadiem šo īpatnējo kaķu plēsēju pēdējā cietoksnī Spānijas dienvidos bija mazāk nekā simts. Lynx pardinus, kas ir Eirāzijas lūša mazāks un spilgtāk izkrāsots radinieks, bija visvairāk apdraudētais kaķis uz planētas. Mūsdienās tā statuss ir mainījies no "kritiski apdraudēta" uz "neaizsargāta", jo tā skaits ir strauji pieaudzis.
Lietuvā vietējos satrauc lūša parādīšanās pilsētā:
Tomēr, lai glābtu lūšus, bija vajadzīga ievērojama politiska rīcība un ieguldījumi, tostarp Andalūzijā tika ieviesti likumi, lai apturētu zemes īpašnieku lamatu likšanu, tika īstenota intensīva sabiedrisko attiecību kampaņa, kuras mērķis bija pārliecināt medību īpašumu īpašniekus mīlēt lūšus, un sākotnēji tika iztērēti 33 miljoni eiro, lai finansētu aizsardzības pasākumus. Pēc tam tika veikti ieguldījumi, lai atjaunotu lūšu populāciju citos Spānijas un Portugāles apgabalos, un lielāko daļu šo līdzekļu piešķīra ES.
Tas ir pārsteidzošs un uzmundrinošs stāsts, lai gan tas arī rada virkni strīdīgu jautājumu, kas būs ANO bioloģiskās daudzveidības konferences fons Romā.
Kā Eiropa dzīvos ar pieaugošo vilku, lāču un lūšu populāciju? Kā vietējiem iedzīvotājiem pienācīgi kompensēt postījumus, ko nodarījuši plēsēji, kuri uzbrūk kazu vai ziemeļbriežu ganāmpulkiem? Un kam būtu jāmaksā šī kompensācija? Šie ir galvenie jautājumi, jo Eiropas plēsēju atgriešanās var iepriecināt savvaļas dzīvnieku mīļotājus, taču tā var izraisīt arī asas cīņas starp dabas aizsardzības aktīvistiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Karstie plēsēju punkti ietver lāču izplatību Pirenejos, vilku izplatību Itālijā un āmriju Skandināvijā.
"Būtiskākais ir tas, ka drīz mēs saskarsimies ar plēsējiem vēl nebijušā veidā," stāsta Leverhulma Antropocēnas bioloģiskās daudzveidības centra Ņujorkas Universitātē pētniece Hanna Petersone un skaidro: "Agrāk mēs dzīvojām ar lielu to skaitu, bet tolaik tika pieņemts, ka tos var turēt savrup ar vardarbību un bailēm. Tagad mēs to nevaram darīt. Jūs nevarat vienkārši aiziet un nošaut lāci vai vilku, citādi jums var piespriest naudas sodu vai ieslodzījumu."
"Mums būs jāizstrādā daudz elastīgākas stratēģijas, kurās jāiesaista vietējie iedzīvotāji, kas var mums palīdzēt atrast labāko politiku, kā rīkoties ar plēsējiem konkrētās vietās, ja vēlamies, lai to atgriešanās Eiropā notiktu ilgtspējīgā un taisnīgā veidā."
Sistēma, kas pārspīlē plēsēju nodarīto kaitējumu, novedīs pie nevajadzīgas un pretrunīgas izkaušanas, savukārt sistēma, kas nepietiekami novērtē problēmu, radīs netaisnīgas grūtības vietējiem iedzīvotājiem, bloķējot kompensācijas, kas viņiem pienākas par plēsēju nodarīto kaitējumu. "Mums ir jāatrod veids, kā apvienot patiesas vietējās zināšanas ar zinātniskajām atziņām," sacīja Petersone un piebilda, "pašlaik mēs to nedarām."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
