Dabas vērotājs Vilis Bukšs foto iemūžina Sarkanajā grāmatā ierakstīto melnkakla gārgali

"Melnkakla gārgale, ierakstīta "Latvijas Sarkanajā grāmatā" 1. kategorijā un Baltijas jūras reģiona "Sarkanajā grāmatā", Viļakas ezerā 31. maijā," rakstīja dabas un laika ziņu vērotājs Bukšs.

Melnkakla gārgale ir liels ūdensputns, kas galvenokārt pārtiek no zivīm. Latvijā  caurceļošanas suga, ko pavasarī var novērot lielākā skaitā nekā rudenī.

Ligzdošanas areāls no Eiropas Z daļas sniedzas pāri visai Āzijai, dienvidos līdz Kazahstānai un Mongolijai. Ziemo Atlantijas okeāna A un Klusā okeāna R piekrastē, arī Baltijas jūrā, Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā. Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ir nedaudz mazinājusies, īpaši Baltijas valstīs. Latvijā ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2013.–2017. gadiem samazinājusies.

Pasaules populācija sarūk. Arī Eiropas populācija sarūk. Krievijā un Igaunijā ligzdojošā populācija sarūk, bet Lietuvas un Baltkrievijas populācija ir stabila. Ziemojošās populācijas tendence ir zināma tikai Baltkrievijā, kur populācija ir stabila. Latvijā ligzdojošā populācija ir 0 līdz 2 pāri. Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 87%. Baltijas jūrā ziemojošā populācija ir stabila. Latvijā ziemojošā populācija ir vidēji 447 indivīdi, 298 pieauguši indivīdi, un tā pieaug.

Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" melnkakla gārgale ir viena no izveidošanas mērķsugām 18 Īpaši aizsargājamas dabas teritorijās (ĪADT). Ziemojošās melnkakla gārgales ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās "Irbes jūras šaurums", "Piekraste no Ziemupes līdz Rīvai", neligzdotāji – "Selga uz rietumiem no Tūjas". Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.

Avots: "Latvijas Sarkanā grāmata".